Kā pārmācīs dzērājšoferus, ja par braukšanu dzērumā arests vairs nedraudēs?

20 komentāri

Kopš autovadītājus par braukšanu dzērumā liek aiz restēm, par šo pārkāpumu pieķertas un sodītas arī vairākas augstas valsts amatpersonas.

Saeimas deputāts Veiko Spolītis grēkā krita 2014. gadā, kad tika pieķerts vadot auto 1,4 promiļu reibumā. Deputātam ne tikai piesprieda naudas sodu un atņēma tiesības, bet arī lika piecas dienas pavadīt aresta kambarī.

Spolītis dienas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā vadījis, lasot līdzpaņemtās grāmatas un pārdomājot dzīvi. Par sevi bijusi maza bēda – lai gan bija jāšķiras no savas partijas, kas nespēja pieņemt, ka biedram jāiet cietumā, deputāta mandātu viņš tomēr saglabāja. Visvairāk esot pārdzīvojis par ģimenei nodarīto pārestību.

Veiko Spolītis
Saeimas deputāts

Vēlreiz atvainojos visiem saviem vēlētājiem par to, kas ir bijis, no šīm kļūdām esmu arī mācījies.

Lai panāktu to, ka dzērājšoferus liek aiz restēm, ceļš nebija rozēm kaisīts. Diskusijas ar deputātiem bija ļoti ilgas un spraigas, laiku pirms padsmit gadiem atminas CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. 2005. gadā grozīja Administratīvo Pārkāpumu kodeksu, paredzot par braukšanu reibumā virs 1 promiles administratīvo arestu.

Jānis Golubevs
CSDD valdes loceklis

Efekts bija tūlītējs. Jo sākotnēji administratīvā aresta izpilde bija nekavējoša – apturēja vadītāju policists un nogādāja viņu pie dežūrējošā tiesneša, lēmuma pieņemšanai. Desmit gadus vēlāk braukšana alkohola reibumā samazinājās par 40-50%. Un tikai tad, kad administratīvā aresta piemērošanu pārvērta savā ziņā par ”brīvdienu ceļojumu”, kad varēja aiziet sestdien, svētdien un izciest, vai paņemt atvaļinājumu, lai izciestu sodu, tad, protams, šis soda veids sevi degradēja.

Arī Saeimas deputāts Veiko Spolītis uzskata, ja grib likuma bardzību – nedrīkst ļaut izvēlēties, bet jārīkojas uzreiz, lai pārdzīvojums būtu daudz grūtāks.

Veiko Spolītis
Saeimas deputāts

Jo esmu dzirdējis stāstus, arī esot piecas dienas aresta kambarī un pārrunājot ar citiem, tas viedoklis bija līdzīgs – ka tā sistēma kļuvusi mazliet neloģiska. Tu gadu, divus gaidi, tu izvēlies, tā kārtība kaut kur ir zudusi.

Šobrīd gan Tieslietu ministrija rosina Latvijā pilnībā atteikties no administratīvā aresta. Ministrijā skaidro – šī iniciatīva ir daļa no lielas un apjomīgas administratīvo sodu sistēmas reformas, pie kuras strādāts jau vairākus gadus. Secināts, ka administratīvais arests ir pārāk bargs soda veids, kas pēc būtības ir kriminālsods un tam nav vietas administratīvo sodu sistēmā ne par kādiem pārkāpumiem.

Natālija Laveniece-Straupmane
TM Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja

Jo tas ir vissmagākais sods, kas saistīts ar personas brīvības atņemšanu un mēs šo sodu paredzam par samērā maznozīmīgiem pārkāpumiem, kas ir administratīvie pārkāpumi.

Šobrīd 15 diennaktis cietumā, ja esi braucis pie stūres reibumā virs 1.5 promilēm, ir bargākais no piemērojamiem administratīvajiem sodiem. Un tam tā arī jāpaliek, tā savukārt uzskata Latvijas Juristu apvienība, kas ir pretiniece soda mīkstināšanai dzērājšoferiem.

Rihards Bunka
Latvijas Juristu apvienības vadītājs

Tā būtu prieka vēsts tiem, kas lieto alkoholu pie stūres. Aresta neesamība tos cilvēkus, kuri iepriekš šī iemesla dēļ atturējās izdarīt pārkāpumu, tagad vairs neatturēs.

Juridisko zinātņu doktors Andrejs Vilks gan aizstāv pretēju pozīciju, uzskatot, ka šobrīd autovadītāji par braukšanu reibumā tiek sodīti četrkārt.

Andrejs Vilks
kriminologs, juridisko zinātņu doktors, RSU Juridiskās fakultātes dekāns

Sākot no tā, ka tiek atņemta automašīna līdz laikam, kamēr lēmums tiek pieņemts par attiecīgo lietu. Bez tam – atņem tiesības atbilstoši iemantotajām promilēm, kā arī viņam tiek piemērots naudas sods un administratīvais arests ir jau kā ceturtais soda veids – tas būtu pārlieku daudz.

Ainars Latkovskis
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs

Laikā, kad neapzinīgi cilvēki, svinot nolēma, atgriezties mājās no svinību vietām, izmantojot paši savu transportu, atrodoties pie stūres, tomēr šie stingrie grozījumi atstāja iespaidu, ka to vismazāk dara – tieši Jāņos, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā – mums ir mazāk letālu iznākumu jeb avāriju uz ceļa.

Arī Ceļu policijas priekšnieks norāda, ka līdzšinējā sodu politika attiecībā pret dzērājšoferiem ir bijusi pareiza. Statistika runā pati par sevi.

Dzērājšoferu skaits šo gadu laikā būtiski samazinājies – no 14 tūkstošiem 2004. gadā, kad nebija administratīvais arests, līdz 8 000 2006. gadā, kad tas jau bija spēkā un līdz 3 700 pērn.

Arī negadījumi, kurus izraisījuši vadītāji reibumā būtiski samazinājušies, tostarp avārijas ar bojāgājušiem.

Normunds Krapsis
VP Ceļu policijas priekšnieks

Ja esam panākuši jau labu situāciju satiksmes drošības jomā – dzērājšoferu skaits, kas izraisa negadījumus ar bojāgājušiem un cietušiem ir būtiski samazinājies – desmitkārtīgi ar to laiku, kad administratīvais arests nebija, tad veicot šādas korekcijas likumdošanā – jābūt ļoti prātīgiem un uzmanīgiem, lai šī pozitīvā līkne, kas iet uz leju, pēkšņi neiet uz augšu.

Natālija Laveniece-Straupmane
TM Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja

Šis noteikti ir ļoti bīstams pārkāpums sabiedrībai, bet nav tā, ka mēs vēlētos mīkstināt atbildību dzērājšoferiem, bet mēs gribam strādāt citā virzienā – strādāt ar cēloņiem ne sekām.

Tieslietu ministrijai ir piedāvājums administratīvo arestu aizstāt ar sociālās korekcijas programmu. Jo, ja cilvēkam ir atkarība, to nevar risināt ar formālu soda piemērošanu.

Natālija Laveniece-Straupmane
TM Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja

Izpētīts, ka persona pirms pieķerta, braucot reibumā, vidēji pirms tam 23 reizes jau ir braukusi reibumā, kas norāda, ka personai ir problēma ar atkarības jautājumu. Ja viņš neizies sociālās korekcijas programmu, viņš tiesības nedabūs atpakaļ vispār.

Normunds Krapsis
VP Ceļu policijas priekšnieks

Aresta neesamība, aizstājot ar kaut kādām sociālās korekcijas programmām, es baidos, ka labāk nebūs. Mēs esam nākuši ar piedāvājumu par konfiskāciju, taču piedāvājums ir daļēji uzklausīts, proti, tikai paredzot personas īpašumā transportlīdzekli konfiscēt.

Tas gan varētu neatturēt no sēšanā pie stūres reibumā, jo lielākā daļa transporta līdzekļu ir citu personu īpašumā.

Tāpat Ceļu satiksmes drošības direkcijā raugās uz sociālās korekcijas kursiem – vai tas būs īstais veids, kā dzērājšoferus pāraudzināt. Jau šā brīža procedūra, kāda reibumā pieķertajam vadītājiem ir jāiziet, lai tiesības atgūtu – ar padziļināto medicīnisko pārbaudi, lekciju kursa par braukšanu dzērumā kaitīgumu noklausīšanos un atkārtotu vadītāja eksāmena kārtošanu – var uzskatīt par ko līdzīgu Tieslietu ministrijas iecerei.

Šobrīd jaunais likumprojekts, kas paredz atteikties no administratīvā aresta kā soda veida, tuvojas jau Saeimas dienas kārtībā trešajam lasījumam, bet vietā nekas nav izdomāts – un tas ir nepareizs ceļš, pauž CSDD pārstāvis. Turklāt šonedēļ Satiksmes ministrijā notika Ceļu satiksmes drošības padomes sēde, lai šo jautājumu izdiskutētu, taču paši diskusijas iniciatori – Tieslietu ministrija – ignorēja šo pasākumu – neieradās. Līdz ar to sanākušie eksperti vienojās, ka dzērājšoferu arests kā soda veids ir jāsaglabā, jo tas sevi pierādījis kā efektīvu.

Turkāt arī soda izpildes rādītāji esot labi – 75-80 % arestu izcieš brīvprātīgi vai arī tiek atrasti un piespiedu kārtā nogādāti līdz izolatoram. Tā pērn no teju 3700 notvertu dzērājšoferu, arests piemērots 1681 vadītājam un to izcietuši jau 1105 šoferi.

Teorētiski braukšanu dzērumā varētu kriminalizēt. Pašlaik kriminālatbildība iestājas par otru reizi, kad pieķerts pie stūres braucam reibumā.

Rihards Bunka
Latvijas Juristu apvienības vadītājs

Tam ir praktiskās ēnas puses, ka automātiski valstī palielināsies noziedzība, un tie ir nevis desmiti, bet daudzi simti pat tūkstoši gadījumi. Tātad noziedzības līkne būs krietni augstāka. Otrkārt, palielināsies slogs esošiem izmeklēšanas orgāniem, kas ar šās kategorijas jautājumiem netiek šobrīd noslogoti.

Kriminologa Andreja Vilka skatījumā administratīvo arestu varētu aizstāt ar tiesību atņemšanu uz vēl ilgāku laiku un vēl lielākiem naudas sodiem.

Andrejs Vilks
kriminologs, juridisko zinātņu doktors, RSU Juridiskās fakultātes dekāns

Ja patreiz lielākais 1400 eiro, tad varētu būt krietni vien lielāks šis naudas sods.

Pieķertie dzērājšoferi gan jau šobrīd gaužas, ka sodu sistēma Latvijā šobrīd esot pārāk barga.

Veiko Spolītis
Saeimas deputāts

Visi likuma priekšā esam vienādi, bet tas, ka es saviem ārvalstu kolēģiem esmu minējis par mūsu likuma bardzību – Skandināvijā, Vācijā, Francijā visi kolēģi man ir grozījuši galvu, cik sods mums ir bargs. Tā kā te var spriest un viedokļi par to dalīsies.

Potenciālie slepkavas – tā mēdz dēvēt dzērājšoferus. Viņu dzīvi vēlas atvieglot sākot ar 2020. gadu, kad spēkā būtu jāstājas jaunajam likumam. Precīzs termiņš būs atkarīgs no tautas priekšstāvju lēmuma. Tieslietu ministrija gan steidzina šo jautājumu un cer, ka balsojums notiks līdz jaunajām Saeimas vēlēšanām rudenī. Šīs iniciatīvas pretinieki ir šausmās – ka tas var radīt būtiskus riskus satiksmes drošībai.