Kā nenoslīkt atkritumos, bet rīkoties gudri un celt ekonomiku? Projektu atbalsta Eiropas Komisija

Pievienot komentāru
Kā nenoslīkt atkritumos, bet rīkoties gudri un celt ekonomiku?
depositphotos.com

Mēs visi esam atkarīgi no dabas – gan pārtikas, gan gaisa, ūdens, enerģijas, gan izejvielu jomā. Daba un bioloģiskā daudzveidība padara dzīvi iespējamu, sniedz veselības un sociālos ieguvumus un veicina ekonomiku. Pārdomāta attieksme pret ekosistēmām var mums palīdzēt tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi.

Eiropa ir viens no apdzīvotākajiem reģioniem pasaulē, kurā vienlaikus atrodas arī ļoti vērtīgas, unikālas un neskartas dabas bagātības. Tomēr dabiskās ekosistēmas ir pakļautas intensīvas lauksaimniecības, piesārņojuma, urbanizācijas un klimata pārmaiņu spiedienam. Iedzīvotāju skaits strauji pieaug, paaugstinās pieprasījums pēc resursiem, paralēli risinoties apjomīgai dabas piesārņošanai – palielinās plastmasas, ķīmiskā mēslojuma ražošana. Pieaug arī atkritumu apjoms – 2016. gadā mājsaimniecību un jebkādas saimnieciskās darbības radītais kopējais atkritumu apjoms ES 28 dalībvalstīs bija 2 538 tonnas jeb 3 tonnas uz vienu iedzīvotāju.

Kā nenoslīkt atkritumos?

Atbilde ir aprites ekonomika. Daudzi dabas resursi ir ierobežoti, tāpēc jāatrod veids, kā tos izmantot ilgtspējīgi. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalstu ilgtspējīgu izaugsmi un tās dabas vērtību aizsargāšanu, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai.

Aprites ekonomikā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, to izmanto atkal un atkal, radot papildu vērtību.

Atkritumu rašanās novēršana, to atkārtota izmantošana un ekodizains var ne tikai dot ietaupījumu (600 miljardu eiro jeb 8% apmērā gada apgrozījuma), bet arī samazināt kopējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vien pārejot no vieglo kravas automobiļu pārstrādes uz to atjaunošanu, varētu samazināt patērēto materiālu daudzumu 6,4 miljardu eiro apmērā gadā, ietaupīt 140 miljonus eiro energoresursu izmaksās un par 6,3 miljoniem tonnu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Lai īstenotu aprites ekonomiku, plānots produktu ražošanas prasībās ieviest remontējamību, ilgizturību un pārstrādājamību, ierosināt prasības, kas atvieglo elektronisko displeju izjaukšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī strādāt pie tā, lai tiktu labāk īstenotas garantijas attiecībā uz materiālajiem produktiem.

Tāpat gan Eiropā, gan visā pasaulē ļoti svarīga ir izejvielu ilgtspējīga ieguve. Tā tiek nemitīgi veicināta gan ES, gan ES partnervalstīs papildu reglamentējošiem pasākumiem, kas jau tiek veikti (piemēram, attiecībā uz nelegālu mežizstrādi, izrakteņu iegūšanu konflikta zonās u.c.).

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumi un to daudzums ir viena no mūsdienu lielākajām problēmām. To apsaimniekošana un apglabāšana būtiski ietekmē vidi – poligoni aizņem arvien lielākas teritorijas un var izraisīt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, savukārt to sadedzināšana var radīt bīstamu gaisa piesārņojošo vielu emisiju. ES atkritumu apsaimniekošanas mērķis ir samazināt atkritumu radīto ietekmi uz vidi un veselību un uzlabot ES resursu efektīvu izmantošanu. Šīs politikas ilgtermiņa mērķis – samazināt radīto atkritumu