Kā mainījusies Romas pāvesta ietekme pasaulē un Latvijā?

1 komentārs

Atšķirībā no Eiropas karaļnamu pārstāvjiem, kas Latviju jau pagodinājuši ar savām vizītēm par godu mūsu valsts simtgadei, Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska ierašanās Latvijā ir īpaša – pirmdien, 24. septembrī, par godu šim notikumam ir brīvdiena, bet vizītes gatavošanā jau vairākus mēnešus tiek pucēta ikviena vieta, kurā augtais viesis piestās.

“LNT Ziņu TOP 10” pētīja, kāds ir Dieva vietnieks zemes virsū, kā mainījusies Romas pāvesta un Vatikāna ietekme Latvijā un visā pasaulē? Kas ir tās neredzamās varas sviras, kuras darbina Svētais krēsls un kādas ir domas par to, vai Franciskam izdosies atkārtot to pašu ko Jānim Pāvilam II, kurš Latvijā bija pirms 25 gadiem?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pazemīgi skūpstot mūsu valsts zemi, 1993. gada septembrī vēsturisku vizīti Latvijā sāka Romas pāvests Jānis Pāvils II.

“Pirmais, ko izjūtu, ierodoties jūsu tēvijā, ir pateicība Dievam par man piešķirto dāvanu – par iespēju noskūpstīt latviešu zemi,” tolaik teica Jānis Pāvils II

Vizīte ilga trīs dienas. No Polijas nākušais pāvests Latvijā bija tuvs un saprotams. Vienkāršībā, sirsnībā un neviltotā interesē par ikvienu satikto, viņš saviļņoja sabiedrību un raisīja tajā eiforiskas sajūtas.

Dieva vietnieku zemes virsū pie mums sagaidīja cilvēku pūļi. Jānim Pāvilam II izdevās vienot tik tikko brīvību ieguvušos cilvēkus neatkarīgi no viņu ticības vai tautības, atminas priesteris Andris Priede.

Andris Priede
LU Teoloģijas fakultātes docents, priesteris

Pēc tam daudzas un daudzas reizes personīgi satiekot Jāni Pāvilu manos studiju gados Romā, varēja redzēt, ka Jānim Pāvilam sirds dega: ”Kas tad tajā Latvijā tagad notiek, kā mani vārdi ir atbalsojušies?” Gaidot pāvestu Francisku, ir mazliet savādāka noskaņa.

Īsi pirms pastorālās vizītes tiek sakopta Jēkaba katedrāle. Šis bija pirmais dievnams, kuru pirms 25 gadiem apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Šeit viesosies arī pāvests Francisks.

Otro reizi uz Latvijas zemes visu katoļu gans kāps jau pirmdien. Dienas pirmajā pusē Francisks viesosies Rīgā, vēlāk – dosies uz Aglonu.

Andris Priede
LU Teoloģijas fakultātes docents, priesteris

Ir tikai 32 000, kas ir pieteikušies uz pāvesta vadīto dievkalpojumu Aglonā, kaut kur nav izdarīts tas mājasdarbs, ko mums savā laikā bija atstājis Jānis Pāvils II. Ik pa brīdim tiek no mūsu vietējās baznīcas autoritāšu puses piekodināts – jums, garīdzinieki, tur baznīcā ir jāsprediķē, jamobilizē cilvēki nevis tā kā Jāņa Pāvila II laikā gandrīz jau jāatrunā – jūs jau redzēsiet televīzijā, nav obligāti visiem jābūt klāt. Ar šo reizi ir gandrīz vai jāmēģina pierunāt.

“Kas tas Vatikāna vadītājs tāds ir un cik viņam ir tanku?” Tā kādā vecā anekdotē nicīgi vaicā Staļins. Lai arī Svētajam Krēslam ieroču nav, tas valda pār vairāk nekā viena miljarda katoļu prātiem, uzsver Ārpolitikas institūta direktors.

Andris Sprūds
Ārpolitikas institūta direktors, RSU profesors

Pat, ja Vatikāns ir mazākā valsts pasaulē, tajā pašā laikā noteikti ietekmības, ietekmes, maigās varas ziņā Vatikānam vienmēr ir bijusi milzīga loma par sirdīm un prātiem, un beigās – pār interesēm un naudu.

Tomēr Romas katoļu baznīcas ietekme gadu gaitā ir mainījusies. Uz starptautiskās skatuves kāpuši citi spilgti un pat skandalozi tēli. Tikmēr pašu baznīcu pārņēmuši priesteru – pedofilu skandāli. Pirms vizītes Īrijā Francisks lūdza piedošanu par pārāk ilgi noklusētajām upuru sāpēm. Nesen arī pie mums aizdomās par bezpalīdzības stāvoklī esoša vīrieša seksuālu izmantošanu aizturēts priesteris.

Andris Sprūds
Ārpolitikas institūta direktors, RSU profesors

Šobrīd pat ir bijis ierosinājums par to, ka pāvestam, ka viņš netiek ar šiem skandāliem galā un ka baznīca ir skandāliem mocīta, būtu jāatkāpjas. Tā ka viņa vizīte Latvijā ir viņam pašam tāda oāze, kurā, visticamāk, šie skandāli netiks skarti.

Kamēr Jānis Pāvils II savulaik spēja piepildīt ticīgajiem pilnu Mežaparka estrādi, interese par pāvesta Franciska misi Aglonā ir krietni mazāka. Turklāt arī pašu katoļu vidū.

Priede min: “Bija pat tāds interesants kuriozs, ka vasaras sākumā apelē pie katoļu draudžu mācītāju sirdsapziņas – starp brīvprātīgajiem nekatoļu skaits šinī brīdī ir lielāks nekā katoļu brīvprātīgo skaits. Tad kaut kas ir jālabo, tur iesaistīja skautus un jaunsargus.”

Šādai pasivitātei skaidrojumi ir dažādi, bet pāri visam – mainījusies ir ne tikai baznīca, bet arī mēs paši. Sabiedrība ir laiciskojusies, demogrāfiskā situācija pasliktinājusies.

Andris Priede
LU Teoloģijas fakultātes docents, priesteris

Mums nav tik daudz cilvēku, kas nāktu ar plakātiem, ar transparentiem, ar kādiem lakatiņiem, lai mātu un paustu savu sajūtu. Tanī pašā Vācijā vai Lielbritānijā tad draudžu ticīgo skaits, ja viņš mainās pozitīvā virzienā, tas ir pateicoties imigrantiem, piemēram, Zviedrijas vai Norvēģijas katoļu baznīcas viņas burtiski eksplodē, pateicoties kam – tieši ieceļošanai.

Savukārt Sprūds min: “90.gadu sākumā mēs bijām izsalkuši pēc pasaules zvaigznēm, pasaules mēroga zvaigznēm, pēc pasaules mēroga autoritātēm, tas bija deficīts priekš mums. Mēs jau esam daļēji izlutināti. Tas jau tagad saistās ar kaut ko citu, tas traucē mūsu ikdienu.”

Un tik tiešām – šoreiz publiskajā telpā interese par Romas katoļu galvas viesošanos aprobežojas ar teju miljona eiro vērtajām izmaksām, automašīnas marku, ar kādu viesis pārvietosies un sastrēgumiem. Tas skumdina Albertu Sarkani – bijušo Latvijas vēstnieku pie Svētā Krēsla.

Alberts Sarkanis
ĀM Eiropas departamenta direktors, bijušais vēstnieks pie Svētā Krēsla

Mūsdienās viss tiek nomērīts, cik eiro izdots par kaut ko un saskaitīts. Bet, paceļoties pāri tam, ir dažas lietas, ko nekad nevar izmērīt naudā. Vai brīvību var saskaitļot, vai var sastādīt budžetu brīvībai?

Sestdien un svētdien Francisks viesojas Lietuvā – Viļņā un Kauņā. Uzreiz pēc mums – dosies uz Tallinu Igaunijā. Tomēr par brīvdienu pāvesta vizītes diena ir noteikta tikai pie mums. Tam kā vienu no būtiskākajiem iemesliem eksperti min gaidāmās Saeimas vēlēšanas.

Sprūds saka: “Būt tuvu pāvestam, laikam jau katrs politiķis vēlās to kopbildi uztaisīt. Pirms vēlēšanām. Absolūti pirms vēlēšanām. No vienas puses, mēs jau varam runāt par simtgadi, bet no otras puses, tādā izdevīgā laikā salīdzinoši priekš valdošajām partijām tas ir iekritis.”

Vatikānam ir liela loma Latvijas un tieši Latgales vēsturē. Mēdz teikt, ka lielā mērā pateikties par komunisma sabrukumu varam tieši Jānim Pāvilam II. Svētais Krēsls nekad neatzina Baltijas valstu okupāciju. Padomju laikos latgalieši meklēja patvērumu katoļu baznīcā. Šā brīža ģeopolitiskajā situācijā Latgalei atkal tiks dots signāls par piederību Rietumu pasaulei, apstiprina vēstnieks Sarkanis.

Alberts Sarkanis
ĀM Eiropas departamenta direktors, bijušais vēstnieks pie Svētā Krēsla Vatikāns

ļoti labi saprot, ka Baltijas valstis būtībā ir šīs Rietumu baznīcas, Rietumu pasaules tālākā teritorija uz austrumiem. Līdz ar to tāda īpaša rūpe.

Jānis Pāvils II cēla tiltus – starp valstīm, tautām un cilvēku sirdīm. Lai arī pāvests Francisks nāk no mums tik tālās Argentīnas, arī viņa nestā vēsts ir saprotama visapkārt pasaulei – jāpalīdz tiem, kam šajā dzīvē klājas grūtāk.

Sarkanis min: “Pāvests Francisks savās vizītēs – vai tā ir Latīņamerika vai Eiropa – viņš parasti uzrunā, ka cilvēks ir viena būtne, kurai ir dots prāts un sirds, un tur ir jābūt līdzsvaram.”

Savukārt Sprūds norāda: “Tā ir pozitīva zīme, nu ka mēs esam tajā radarā, kurā Dieva vietniekam zemes virsū ir gan pienākums, gan iespējas savā ceļa kartē ielikt.”

Bet Priede pauž: “Cik reizes mūsu vietējās, lokālās reliģiskās autoritātes atkal un atkal klauvē pie pašas sabiedrības, tā pie tās priekšstāvju sirdsapziņām. Varbūt mēs esam pārāk pieraduši un uzskatām, ka tas ir mūsu mācītāju maizes darbs, ka viņi neko citu neprot, kā tikai mazliet norāt, mazliet pamācīt, mazliet atgādināt- vai jūs tos savus ideālus esat nodevuši. Bet tagad, kad ir tāds notikums, kāds Latvijā ir tikai visās tās vēsturē otro reizi un tieši pēc 25 gadiem, varbūt šajā reizē, ņemot vērā sabiedrības ieinteresētību un saviļņošanos, varbūt tomēr tās sekas, tā pēcgarša būs pozitīvāka.”

Priesteris uzskata, ka mūsu – ziemeļnieku – atturīgās sirdis atvērsies īsi pirms pāvesta ierašanās. Un līdzīgi kā Jānis Pāvils II arī Francisks dos jaunu impulsu ticīgajiem un arī visiem pārējiem.

TOP komentāri

  • Ineta Puntūze
    0 0 0

    Ineta Puntūze

    LABTIEN☺☺☺☺☺☺☺☺☺🐩🐩🐩🐩🐩🐩🐩🏢🏢🏢🏢🏢🏢🏢🏢

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl