1 komentārs

Tas notika pavisam nesen. Kāds HIV inficēts Latvijas iedzīvotājs ar visu ģimeni un plaukstošu biznesu pārcēlās uz Igauniju. Viena vienīgā iemesla dēļ: lai varētu saņemt antiretrovirālo terapiju.

Andris Veiķenieks
atbalsta biedrības ”Agihas” valdes priekšsēdētājs

Ir gadījumi, kad, lai saņemtu terapiju cilvēki vienkārši emigrē. Pārceļot līdzi savus biznesus, reģistrējot tos citās valstīs, lai varētu saņemt terapiju. Nu, tas nav vienīgais gadījums, tāpat notiek ar onkoloģiju, ar C hepatītu un HIV infekcija nav izņēmums.

Latvija un Lietuva ir vienīgās Eiropas valstis, kur HIV inficētos sāk ārstēt ļoti vēlu, tad, kad slimība jau ir ievērojami progresējusi. Visu nosaka tā saucamā CD4 jeb imūnšūnu koncentrācija uz vienu asins kubikmilimetru. Ekonomijas nolūkā krīzes gados Latvijā dārgās antiretrovirālās terapijas nozīmēšanas slieksnis bija samazināts pat līdz 200 šūnām, kas jau ir AIDS stadija. Tikai pagājušajā gadā tas tika paaugstināts līdz 350 šūnām. Taču arī šī norma faktiski nozīmē, ka cilvēks ir slims un arī lipīgs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Oktobrī kaimiņvalsts Lietuvas valdība saņēma asu kritiku. Apvienoto nāciju AIDS Austrumeiropas programmas vadītājs starptautiskajā konferencē Viļņā aicināja uzlabot ārstēšnās iespējas HIV pacientiem.

Vinejs Patriks Saldana
UNAIDS Austrumeiropas programmas vadītājs

Es aicinu Lietuvas valdību un Veselības ministriju nodrošināt papildu resursus, lai izpildītu šo svarīgo pienākumu. Ārstēšana ir ļoti svarīga divu iemeslu dēļ: pirmkārt, HIV progresējot līdz AIDS stadijai, cilvēki mirst no saistītām slimībām, kā arī jānodrošina, ka HIV pacienti neizplata vīrusu.

Lietuva sola laboties. Bet Latvijā lēmums sākt HIV terapiju ātrāk jau pieņemts. Nākamā gada valsts budžetā tam ir atvēlēti 4,2 miljoni eiro. Tas ļaus sākt ārstēšanu jau tad, kad imūnšūnu līmenis nokritās līdz 500.

Anda Čakša
veselības ministre

Kas nozīmē, ka mēs nu neaizlaižam pacientu tik dziļa slimībā, kā tas ir šobrīd naudas trūkuma dēļ, tas nozīmē, ka papildus vēl tiks aptverti vairāki simtu pacienti, kuri savukārt tad nevarēs tālāk inficēt citus cilvēkus.

Taču HIV jau šobrīd izplatās milzu soļiem. Jaunaklāto inficēšanas gadījumu ir teju tik pat, cik dienu gadā – no 330 līdz 350. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tas ir sliktākais rādītājs Eiropas savienībā. HIV inficēto cilvēku Latvijā ir vairāk nekā 7 000. Tomēr tikai 5 500 ir Latvijas infektoloģijas centra uzskaitē. Un tikai nepilni 2 000 saņem terapiju.

Plānots, ka nākamajā gadā ārstēšanu varētu uzsākt vēl pusotrs tūkstotis HIV inficēto.

Andris Veiķenieks
atbalsta boedrības ”Agihas” valdes priekšsēdētājs

Kas ir daudz, bet nav pietiekami. Jo patiesībā visa Eiropas Savienība sāk ārstēt no tā brīža, kad tiek konstatēta HIV infekcija.

Anda Čakša
veselības ministre

Mēs soli pa solim uz šo virzāmies, tādēļ arī tas šūnu skaits tika paaugstināts šajā gadā. Pieļaujamā finansējuma ietvaros nākamais solis iet atkal vēl uz priekšu. Protams, ka tas mērķis ir sasniegt to, lai mēs varētu uzsākt uzreiz ārstēšanu.

Velga Ķūse
stacionāra ”Latvijas Infektoloģijas centrs” virsārste

Piešķirtās naudas arī ir par mazu, lai atteiktos no pašreiz praktizētas ārstēšanas pārtraukšanas. Ja HIV tiek atklāts agrīnajā retrovirusa sindroma stadijā, tad terapiju paciets saņem ne ilgāk kā pusgadu. Tad ārstēšana tiek pārtraukta un nākamreiz valsts finansētus medikamentus HIV slimnieks var dabūt, kad veselība atkal būtiski pasliktinās.

No tā, cik efektīvi iedarbojas tās vai citas zāles ir atkarīgas antiretrovirālās terapijas izmaksas. Vienam cilvēkam tā var maksāt no 400 un pat līdz 14 000 eiro mēnesī. Ir arī tādi pacienti, kuri no terapijas atsakās.

Velga Ķūse
stacionāra ”Latvijas Infektoloģijas centrs” virsārste

Cilvēks nobīstas – man tagad visu mūžu būs zāles jālieto, kā es panesīšu, un kā ar darbu varēs savienot, kā ģimenē, vai ģimene ir, vai informācija par to, ka cilvēks lietos šīs zāles.

Pārbaudīties vajadzētu vismaz reizi gadā. HIV eksprestestu var uztaisīt 16 punktos visā Latvijā. Tuvojoties 1. decembrim – pasaules AIDS dienai, iedzīvotājus aicina bezmaksas pārbaudīties ne tikai testēšanas punktos, bet arī izbraukuma akcijās. Vienā no Rīgas tirdzniecības centriem lai pārbaudītos, cilvēki sastājās garā rindā. Bet gandrīz visi kategoriski aizliedza viņus filmēt. Stigma ir tik liela, ka cilvēki baidās, pat ja kāds uzzinās, ka viņi vienkārši veica HIV testu. Filmēties piekrita tikai daži medicīnas studenti.

Patriks Aldersons
students

Daudzi uzskata, ja tu piemēram ej pārbaudīties, ka tev it HIV vai nē, ka tu tā kā esi viens no tām riska grupām vai līdzīgi, bet nē, vienkārši jebkuram var gadīties dabūt vai nedabūt. Labāk pašam noskaidrot. Un pašam paliek drošāk ap sirdi, tā kā nu jā, viss ir kārtībā.

HIV inficētā cilvēka profils pēdējos gados ir stipri mainījies. Agrāk riska grupā bija narkomāni, prostitūtas un geji, bet tagad pirmajā vietā izvirzījušies heteroseksuāli cilvēki vecumā no 19 līdz 39 gadiem, vairāk vīrieši nekā sievietes, bieži vien labi izglītoti un labi situēti.

Velga Ķūse
stacionāra ”Latvijas Infektoloģijas centrs” virsārste

Ir kāda daļa no riska grupām, bet lielākoties tie ir normāli cilvēki, normālos dzimumkontaktos inficējušies. Tur nevar izdalīt prevalētu riska grupu.

Tomēr Latvijas sabiedrība joprojām ir aizspriedumu varā. Kā piemēru infektoloģe min kādu pacientu, kurš konspirācijas nolūkos pat palūdza viņu uz ielas sastopot nesveicināt. HIV joprojām tiek pieskaitīta pie tām nepareizajām saslimšanām.

Pētījumi liecina – ja viens viens HIV pozitīvs cilvēks, kas nezina savu statusu, neaizsargājas un neārstējas, viņš var inficēt pat 12 citus cilvēkus.

Līdzīgu HIV uzliesmojumu piedzīvoja Lielbritānija. Tur sabiedrības attieksme pret šo slimību krasi mainījās pēc tam, kad HIV/AIDS slimniekus apciemoja princese Diāna. Apgāžot visus aizspriedumus un bailes, princese sēdēja blakus HIV inficētiem un pat paspieda viņiem roku. Tas bija 1987 gadā… Tagad šo tradīciju turpina viņas dēls princis Harijs. Lai mazinātu stigmu,  viņš ar savu piemēru popularizē HIV testēšanu.

Nemazinot stigmu, Latvijā nevarēs izpildīt apvienoto nāciju uzstādīto mērķi 90-90-90. Kas nozīmē to, ka 90% HIV inficēto savu statusu zina, no tiem 90% saņem terapiju, un 90% vīrusslodze ir nenosakāmā, kas nozīmē, ka viņi nav lipīgi. Latvijā šis proporcijas pagaidām izskatās gaužām bēdīgi. Tikai 50% zina, ka ir inficēti, 35% – saņem terapiju, un no tiem tikai 64% nevar nodot vīrusu tālāk.

TOP komentāri

  • Edgar Schultz
    0 0 0

    Edgar Schultz

    Wtf, LNT? Pārvērtušies par kaut kādu dzelteno presi ar skanošiem un aplamiem virsrakstiem un piebildēm.
    Pēc raksta izriet, ka Latvija dara kaut ko lietas labā salīdzinot ar Lietuvu un mēs nepaliksim nekāda vienīgā valsts, kas ārstē pa vēlu.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl