Kā ārzemēs dzīvojošajiem bez bailēm no VID pārskaitīt naudu omītei un citi jautājumi, kas Tev noteikti jāzina!

29 komentāri
Kā ārzemēs dzīvojošajiem bez bailēm no VID pārskaitīt naudu omītei un citi jautājumi, kas Tev noteikti jāzina!

Labu laiku nerimst diskusijas par ārzemēs strādājošo tautiešu sūtīto naudu uz Latviju. Kam un kad jādeklarē un kad jāmaksā? Vai var būt sods? Kā lai pārskaita naudu laukos dzīvojošai vecmāmiņai, ja tuvākais bankomāts nesasniedzamā attālumā? Bet ko darīt tad, ja, piemēram, naudu viens otram skaita ārzemēs laulāts geju pāris, kuru laulību Latvijā neatzīst, tātad nav uzskatāmi par radiniekiem?

Uz jautājumiem atbild Jana Uzare, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas Pirmās nodaļas galveno nodokļu inspektore.

Kas īsti ir kopīga mājsaimniecība?

Bieži vien skaidrojumos par to, vai atsūtītā nauda jādeklarē vai nav, tiek pieminēts vārds mājsaimniecība. Ja laulāts pāris dzīvo kopā, tad, šķiet, jautājumu nav, bet kā tad, ja vīrs, piemēram, strādā ārzemēs?

“Ja ir kopīgi bērni, vai, piemēram, sieva ar vīru dzīvo kopējā īpašumā, tad mēs varam to uzskatīt par kopīgu mājsaimniecību”, stāsta Jana Uzare. “Ja vīrs sūta naudu bērnu vai mājsaimniecības uzturēšanai, tad tā ir kopīga mājsaimniecība,” viņa skaidro

Taču, kā tad, ja vīrs, piemēram, sešus mēnešus dzīvo ārzemēs un mājās ierodas tikai uz īsu brīdi? VID pārstāve portālam Skaties.lv skaidro, – “tas nekas, jo ir būtiski, ka viņš naudu sūta nevis vienkārši tāpat, bet savu bērnu, sievas uzturēšanai vai īpašuma nodrošināšanai, tā arī ir tās kopīgās mājsaimniecības būtība”.

Tātad, laulātajiem pāriem neko nav nepieciešams ne deklarēt, ne maksāt.

Vai par vecākiem sūtīto naudu arī jāatskaitās?

VID inspektore mierina, ka vecākiem un vecvecākiem no bērniem saņemto naudu, visticamāk, deklarēt nevajag.

“Ja nauda tiek sūtīta radinieka, ar kuru ir kopīga mājsaimniecība, nodrošināšanai, tā nav jādeklarē. Varbūt gadījumos, ja uzdāvinātā naudas summa ir būtiska, piemēram, dāvinājums dzīvokļa iegādei, tad varam runāt par to, ka naudu būtu jādeklarē kā dāvinājums. Taču, ja tie ir nelieli maksājumi reizi mēnesī, tad nevaram teikt, ka tas ir tas personas ienākums, kas ir jādeklarē, jo tas ir cilvēka uzturēšanai,” skaidro inspektore.

Jana Uzare stāsta, ka ir jāizšķir, kad likums prasa deklarēt, un kad ne. Ja ir runa par ģimeni, kopīgu mājsaimniecību (vai kopīgu dzīvesvietu) vecākiem un bērniem, tad, protams, naudas pārskaitīšana neveido ienākumu, vienalga, cik liela naudas summa tā ir. Ja, piemēram, bērni ir pieauguši, un dzīvo atsevišķi no vecākiem, ir pašiem sava saimniecība, tad naudas saņēmējiem ir jāiesniedz deklarācija, ja gadā summa ir lielāka par 4000 eiro.

“Tātad ir divi varianti – ja cilvēks naudu sūta kopīgas mājsaimniecības nodrošināšanai, piemēram, savai sievai, lai bērni būtu apģērbti, tad neveidojas ienākums, un jādeklarē nav. Ja tā vairs nav viena mājsaimniecība, bet divas, piemēram, pieauguši bērni, kas dzīvo atsevišķi no vecākiem un kam ir sava mājsaimniecība, tad būtu jādeklarē,” norāda Uzare.

Piemēram, trīs ārzemēs strādājoši bērni sūta naudu savai mātei pensionārei Latvijas laukos, viens varbūt sūta pārtikai, otrs zemes nodoklim, trešais zālēm un operācijām.

Vai pensionārei ir jārēķina no visiem bērniem kopā saņemtā summa un jādodas uz VID deklarēt?

“Jā, jāsarēķina visi neapliekamie ienākumi,” skaidro inspektore, piebilstot – “un ja tie kopā pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas personas, tad to ir jādeklarē, vienalga, vai tas ir no ārzemēm, vai no Latvijas,” skaidro VID pārstāve.

Jāatceras, ka no radinieka saņemto naudu jebkurā gadījumā ne apliks ar nodokli neapliks.

Kā pierādīt radniecību?

Kāda Londonā dzīvojoša latviete sūdzas, ka viņas mātei, iesniedzot gada deklarāciju, ir prasīts pierādīt radniecību, jo meita precējusies ar ārzemnieku, ir mainīts uzvārds. Jana Uzare pieļauj, ka problēma ir radusies tādēļ, ka Iedzīvotāju reģistrā nav informācijas par uzvārda maiņu.

“Latvijā mums ir informācija no Iedzīvotāju reģistra, ja persona ir paziņojusi Iedzīvotāju reģistram, ka mainīts uzvārds, tad mums arī būs šī informācija, un mātei neko nevajadzēs pierādīt. Pieņemu, ka meitene ir apprecējusies ārvalstīs, par uzvārda maiņu nav paziņojusi Iedzīvotāju reģistram, tādēļ mums par to datu nav,” skaidro Uzare.

Visvienkāršākais šajā situācijā būtu sazināties ar Iedzīvotāju reģistru un paziņot par uzvārdu maiņu, tad arī mātei neko nevajadzēs pierādīt, būs redzams, ka viņas ir radinieces.

Kā ar nereģistrētām attiecībām vai ārzemēs laulātu homoseksuālu pāri?

Kā zināms, Latvijā tiek atzīta laulība tikai starp vīrieti un sievieti, taču ir valstis, kur iespējams salaulāties ar sava dzimuma personu. Ko darīt, piemēram, oficiāli laulātam geju pārim, vai viņi skaitās radinieki vai sveši cilvēki?

“Izrādās, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekami dāvinājumi no laulātajiem neatkarīgi no to dzimuma,” Skaties.lv noskaidroja VID.

Kā ir ar nereģistrētu laulību, ja bērnu tēvs strādā ārzemēs un sūta naudu uz Latviju?

”Sūtot naudu, lai uzturētu viņa bērnus, tas neveido ienākumu sievietei, jo tā nauda rezultātā tiek iztērēta viņa bērniem. Jebkurā gadījumā – ja tiek veikti kādi kontroles pasākumi, vislabāk būtu pārskaitījumā norādīt maksājuma mērķi. Jo pēc tam cilvēkiem būs vieglāk pierādīt, kādiem mērķiem ir sūtīti naudas līdzekļi,” pauž VID inspektore.

Kā ir tad, ja pāris nav precējies un bērnu arī nav?

“Ja pāris nav precējies, tam nav bērnu un kopīgas mājsaimniecības naudas dāvanas, kas pārsniedz 1425 eiro, ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” skaidro Uzare.

Izpalīdzīgam kaimiņam naudas saņemšana nav jādeklarē

Bieži vien nauda tiek sūtīta veciem cilvēkiem, kuri paši līdz bankomātam nespēj tikt, tādēļ tiek sarunāti izpalīdzīgi kaimiņi. Izrādās, ka kaimiņiem nekādu problēmu nebūs, ja reālais naudas saņēmējs laicīgi uzrakstīs pilnvaru, pie tam pilnvarai nav obligāti jābūt notariāli apstiprinātai, var lieki netērēties un uzrakstīt pats cilvēks.

“Jā, to var. Var arī pats. Pirmām kārtām maksājuma mērķī jānorāda, kam nauda tiek sūtīta un jābūt pilnvarai, kas pierāda, ka saņemtā nauda ir domāta citai personai,” pauž Uzare.

Tātad, ja maksājuma mērķī ir skaidri norādīts, kam nauda domāta un ir arī pilnvara, tad izpalīdzīgajam kaimiņam nekas nav jādeklarē, jo nav nekādu labumu guvis sev.

Pārskaitījumos ir vēlams norādīt mērķi

Inspektore stāsta, ka maksājuma mērķa norādīšana nebūt nav obligāta, tas ir vairāk ieteikums, nodrošinājums vēlākam laikam. Jo daudzi pārskaita naudu, un vispār neko nenorāda, vai arī pieraksta – detaļu nav. Ja pēkšņi VID rodas kādi jautājumu, kas tā par naudu, kā tad vēlāk var pierādīt?

“Ja ir nelielas summas, tad nevienam jautājumi neradīsies. Jautājumi būs tikai tajos gadījumos, ja tiks veikti kontroles pasākumi, tad VID prasīs, kas tā ir par naudu? Ja tā persona nav radinieks, un tā naudas summa ir ievērojama, tad labāk ir tomēr norādīt, ka tas maksājums ir paredzēts, piemēram, ārstniecības uzdevumiem,” situāciju izskaidro VID pārstāve.

Lai šai naudai netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota ārstniecības izdevumu segšanai.

Kad ir jāmaksā 23% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)?

“Jāsāk maksāt tad, ja persona nav radinieks, no kura saņemta nauda, un tad, ja summa pārsniedz 1425 eiro gadā. Un, ja nauda nav iztērēta ārstniecības pakalpojumu segšanai vai izglītības iegūšanai,” skaidro Jana Uzare.

Piemēram, viena draudzene no otras ir saņēmusi gadā 2000 eiro, kas ir iztērēti dzīvokļa parāda segšanai, jauniem ziemas zābakiem pašai un bērniem. Tā kā abas nav radinieces, tad saņēmējai jāmaksā nodoklis no summas, kas ir virs 1425 eiro, tātad 2000 eiro – 1425 eiro = 575 eiro. 23% no pārsnieguma ir 132,25 eiro, tā būs valstij maksājamā summa.

VID mājas lapā ir pieejami gan skaidrojumi ar dažādām situācijām, gan padomi, kā aizpildīt deklarāciju.

VID konsultatīvais tālrunis ir anonīms

Ierasts, ka VID ir iestāde, no kā visi baidās, tādēļ uz konsultatīvo tālruni ne vienmēr zvana. Taču Jana Uzare apgalvo, ka zvanītājs var palikt pilnīgi anonīms.

“Atsevišķos gadījumos, ja nevar palīdzēt nekā savādāk, un vajag uzzināt personas datus, lai precizētu atbildi, tad jā, personas datus pajautās, bet tikai tāpēc, lai no mūsu puses paskatītos situāciju. Taču tas ir izņēmuma gadījumos, visos pārējos cilvēks paliek anonīms.”

Ilustratīvs materiāls:

29 komentāri