Jūrmalu šajā tūrisma sezonā “izglābuši” vietējie tūristi, kā arī lietuvieši un igauņi

2 komentāri

Varēja būt arī daudz sliktāk – tā par šo tūrisma sezonu saka Latvijas lielākās kūrortpilsētas tūrisma nozarē strādājošie. Jūrmalu šosezon esot “izglābuši” vietējie tūristi, kā arī lietuvieši un igauņi.

Puse Jūrmalas atpūtnieku, pēc provizoriskiem datiem, šajā vasaras sezonā bija vietējie tūristi. Trešdaļa – atpūtnieki no Lietuvas, 15% – no Igaunijas, 5% – no Somijas.

“Tie bija vienīgie ārvalstu tirgi. Lietuva uzrādīja lielu pacēlumu: par 50% ir izaudzis Lietuvas tirgus salīdzinoši ar pērno gadu, Igaunijas tirgus arī bija pieaudzis. Tāpēc citu tūristu neatbraukšana tika aizpildīta ar Lietuvas tūristiem,” saka Jūrmalas tūrisma informācijas centra vadītāja Aleksandra Stramkale.

Septembris Jūrmalai bija labs mēnesis – viesnīcu noslogojums bija 60%, kas nemaz neesot slikti. Palīdzējuši laikapstākļi un pašmāju tūristu interese uzlabot veselību rehabilitācijas centros. No medicīnas tūrisma esam atteikušies jau pavasarī, kas citos gados bija nepilni 15%, stāsta rehabilitācijas centra ”Jaunķemeri” vadītāja. Vairāk šajā vasaras sezonā bija tieši pašmāju pacienti.

“Kopumā uz šo brīdi esam līmenī ar iepriekšējo gadu. Iepriekšējais gads bija labāks par 2018. gadu – tā kā ļoti sūdzēties nevar,” norāda rehabilitācijas centra ”Jaunķemeri” valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela.

Sliktāku vasaras sezonu gaidīja arī viesnīcā ”Hotel Jūrmala SPA”. Bija lielas bažas, ka tūristu būs mazāk, saka tās pārstāve Kristīne Štāla-Bula. Situāciju izglāba tūristi no Lietuvas un Igaunijas.

“Beigu galā viss notika ļoti labi, kritums gan bija 25% noslogojumā, bet viesnīca tomēr bija pilna… Klients bija savādāks, maksātspēja šim klientam, protams, bija cita, nekā parasti ierasti brauc vasaras sezonā, bet kopumā vērtējam vasaru kā labu,” bilst Štāla-Bula.

Galvenās bažas visiem aptaujātiem ir tāda, ka nezina, vai turpmāk varēs strādāt.

“Kas būs oktobrī, novembrī grūti spriest,” saka Stramkale.

Savukārt Malkiela norāda: “Neziņa par to, vai varēs aizbraukt atvaļinājumā vai ne. Kā var plānot savu darbu, ja nezina, vai bērns ies skolā vai neies.”

Bet Štāla-Bula pauž: “Trakākais ir tas, ka neko nevar prognozēt. Jo nevari zināt, kādus lēmumus valdība pieņems rīt un kā tas mums ietekmēs.”

Viesnīcas un rehabilitācijas centri gatavi strādāt tikai ar vietējiem tūristiem, bet galvenais, lai netaisītu ciet, kā tas ir bijis pavasarī, jo sekas var būt neprognozējamas.