JRT šovakar pirmizrādi piedzīvo režisora Ulda Tīrona iestudējums ”Pēdējā Ļeņina eglīte”
Šovakar Jaunajā Rīgas teātrī notiek filozofa Ulda Tīrona veidotā iestudējuma ”Pēdējā Ļeņina eglīte” pirmizrāde. Iestudējums balstīts uz vēsturiskiem dokumentiem par Ļeņina slimību un dzīves pēdējiem mirkļiem, ko viņš pavadījis latviešu strēlnieku apsardzībā. Ļeņins izrādē ir Vilis Daudziņš, viņa sieva Krupskaja – Baiba Broka.
Pie izrādes ”Pēdējā Ļeņina eglīte” Uldis Tīrons strādājis apmēram divus gadus. Kā stāsta filozofs, viņu vienmēr ir interesējusi nevis tikai pati vēsture, bet gan tieši cilvēku attieksme pret to. Izrāde ir veltīta divām tēmām – šai attieksmei un cilvēka pirmajiem brīžiem pēc nāves.
Režisors Ļeņinu salīdzina ar apziņu par kaut ko sliktu, pāridarījumu, kas, glabājoties zemapziņā, laika gaitā visādi citādi veselīgo cilvēku saindē.
Paldies Dievam, šis vēstures tēls ir aizgājis pagātnē, taču atstājis ir to, ko, manuprāt, reizēm vēsturnieki sauc par neapzinātu traumu. Un tad es sev jautāju, cik ilgi mēs cietīsim ko tādu, kā cēloni mēs nezinām? Mēs visnotaļ esam optimistiski un jauki cilvēki, kas nes sev līdzi kaut ko riebīgu, nepatīkamu. Un no tā vajadzētu atbrīvoties.
Pēc smadzeņu triekas 1923. gadā Ļeņins zaudēja kustības un runas spējas. Izrāde tapusi, iedvesmojoties no viņa sanitāru piezīmēm un dienasgrāmatām, kurās atspoguļots, kā mēmais Krievijas revolucionārs cīnījās vairs tikai ar savu iekšējo pasauli. Ar paziņas palīdzību režisors ticis pie arhīva, kurā glabājās arī līdz šim nepublicētas piezīmes. Sanitāra lomā, kas apkalpoja Ļeņinu neilgi pirms viņa nāves, iejutīsies aktieris Kaspars Znotiņš.
“Bija tā, ka Ļeņins vairs sievietes māsiņas nelaida sev klāt, visas bija patriecis pēdējā dzīves gadā. Un tad sanitāri pie viņa strādāja, medicīnas studenti. Šajā gadījumā mana tēla prototips ir Kazimirs, lietuvietis, medicīnas students, sanitārs, kas arī veica šos te pierakstus ar piebildi – neviens godīgs cilvēks nelasīs šīs manas piezīmes bez manas piekrišana,” atklāj aktieris Kaspars Znotiņš.
Pašu Ļeņinu atveidos Vilis Daudziņš, viņa sievu Krupskaju – Baiba Broka, bet māsu – Inga Tropa. “Pretstatā tam otram sieviešu tēlam, es esmu vairāk tas sapņotāja tips. Viņa saka, ka nedomā par dzīvību un nāvi, bet patiesībā to vien dara, kā par to domā,” atklāj Inga Tropa.
Tomēr viens varonis netiek atveidots pēc reāliem vēstures faktiem. Mēģinājumu laikā pie tēliem visa izrādes komanda ir nonākusi arī improvizējot.
TOP komentāri
Redaktore
s
Ilze