Komentāri

Elejā ir apmēram 3 000 iedzīvotāju un vairāk nekā puse ir pierakstīti pie vienīgā šeit ģimenes ārsta. Tā kā rezidentu šeit ļoti gaidīja.

Šonedēļ trešā studiju gada rezidente Guna Šmite sāka strādāt par ģimenes ārsti Elejā. Turpmāko gadu šeit būs viņas prakses vieta. Vietējie iedzīvotāji par jauno dakterīti izrādījuši neviltotu interesi.

Guna Šmite
3. studiju gada rezidente, ģimenes ārste

Šeit visi viens otru zina. Pagaidām es esmu jaunpienācēja, bet es domāju, ka ļoti draudzīgi visi ir. Un pretimnākoši. Un tieši nāk, grib redzēt, kas par jauno dakteri. Paskatīties un pamēra spiedienu.

Guna Šmite ir noslēgusi reģionālo līgumu ar Jelgavas pašvaldību. Tā viņai maksā stipendiju – 380 eiro mēnesi. Par to jaunajai ārstei pēc rezidentūras pabeigšanas būs trīs gadi jāstrādā Jelgavas pašvaldības norādītajā vietā. Topošo ģimenes ārsti tas nebaida. Viņa un viņas vīrs lauksaimnieks grib dzīvot laukos.

Guna Šmite
3. studiju gada rezidente, ģimenes ārste

Šeit mierīgāk, nav nekur jāsteidzas, es esmu vairāk tieši par laukiem.

Tomēr lauku ģimenes ārstam ir sava specifika. Smags darbs, nepietiekami iztikas līdzekļi un vientulība – šādas problēmas rezonē ar lauku iedzīvotāju veselības stāvokli.

Guna Šmite
3. studiju gada rezidente, ģimenes ārste

Vairāk jau tās sociālās problēmas. Jo visu nevar atļauties. Un tad jāpiemeklē tie medikamenti, kas tikpat spēcīgi, bet kurus pacients varētu atļauties lietot. Citādi liela daļa nelieto tikai tāpēc, ka nevar nopirkt. Katru nedēļu ir kaut kas, kas jārisina. Un jādomā, kā varam palīdzēt.

Jau pašā savas karjeras sākumā rezidente saskārusies ar hroniskām veselības aprūpes problēmām: izmeklējumu un speciālistu nepieejamību.

Guna Šmite
3. studiju gada rezidente, ģimenes ārste

Ir daudzas lietas, kas vēl aizvien nav sakārtotas. Un viens ir ko ģimenes ārsti vēlas. bet cits – tā visa sistēma jāpārveido. Tās garās rindas. Jo mums jau arī ar to kad vajag steidzami aizsūtīt pie tās speciālista, bet četri, pieci mēneši jāgaida. Un ja tas cilvēks par maksu nevar aiziet, nevar jau arī neko izdarīt. Tas ir tas steidzamākais, kas būtu jāuzlabo.

Ģimenes ārste Biruta Karlovska savu pirmo rezidentu gaidīja 15 gadus – kopš pabeidza kursus, lai kļūtu par apmācīt tiesīgu ārstu!

Dakteri sarūgtina tas, ka rezidentu ir maz, un vēl mazāk no viņiem grib iet strādāt uz laukiem. Lai gan viņas uzskatā, tieši laukos viņi var ļoti daudz ko iemācīties. Jo ārsti ļoti daudz ko dara paši, uz vietas. Taisa kardiogrammas, apskata traumas, brūces apstrādā, diegus izņem, liek sistēmas.

Biruta Karlovska
ģimenes ārste Elejā

Es ļoti gaidīju. Es arī mācījos. Un to visu gribēju kādam atdot to, ko es esmu iemācījusies. Savu pieredzi. Jo prakse… Nu šeit tiešām ļoti daudz dažādu gadījumu. Laukos cilvēki vispār ir slimāki.

Šogad valsts finansētu vietu skaits rezidentūrā ir palielinājies līdz 240. Lai veicinātu jauno ārstu piesaisti reģioniem, pirms diviem gadiem tika mainīta uzņemšanas kārtība valsts apmaksātā rezidentūrā. Priekšroka tiek dota tiem, kas noslēguši reģionālos līgumus ar pašvaldībām vai slimnīcām. 2015./2016. mācību gadā gadā šādas vienošanās noslēdza 42 topošie ārsti. Pagājušajā gadā – 43. Turklāt, arvien vairāk rezidentu izvēlas  reģionālas slimnīcas kā savu prakses vietu.

No reģionālajām slimnīcām vislielākais rezidentu skaits šogad ir Vidzemes slimnīcā. Te strādā 23 rezidenti, kas apgūst 12 specialitātes.

Ceturtā studiju gada rezidente pediatrijā Simona Paule nāk no Rubenes, kas ir Valmieras novadā. Vēl būdama studente viņa piestrādāja Vidzemes slimnīcā par medmāsu. Bet tagad šeit pat stažējās neonatoloģijā. Par ārsti Simona Paule sapņoja kļūt kopš četru gadu vecuma.

Simona Paule
4. studiju gada rezidente, pediatre

Ir daudzi zināmi gan ģimenē notikumi ar veselību saistītām problēmām, arī tas, ko dzird TV un soctīklos, un vienmēr ir bijusi tā vēlme palīdzēt. Es biju pazīstama arī ar ārstiem. Gan studiju gados, gan volontējot, un viņi bija tie, kas mani pamudināja, un arī lika saprast, ka es šeit būšu gaidīta.

Darba dienās jaunā ārste gan dzīvo Rīgā – kur iziet rezidentūras rotācijas apļus, bet brīvdienas pavada dežurējot Vidzemes slimnīcā. Savu nākotni Simona Paule saista ar dzimto Valmieras pusi. Lai gan neizslēdz, ka varētu arī aizbraukt pamācīties Amerikā.

Simona Paule
4. studiju gada rezidente, pediatre

Protams, visas iemaņas un zināšanas pēc tam gan snieguši kolēģiem šajā slimnīcā, gan Rīgas slimnīcai. Jo tā kā rezidentūra turpinās, tad man pārsvarā visi rotācijas cikli ir Rīgā.

Tuvāko piecu gadu laikā Vidzemes slimnīcā varētu trūkt daudzu speciālistu – anesteziologs reanimatologs, neirologs, endokrinologs, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts, narkologs, psihiatrs, dermatologs, pulmanologs un traumatologs. Pašlaik slimnīcas vadība veic pārrunas ar pašvaldību par stipendiju un dzīvokļu piešķiršanu jaunajiem ārstiem.

Inga Ozoliņa
Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore

Mērķtiecīgu rezidentu piesaisti mēs slimnīcā uzskatām par ļoti svarīgu, lai varētu nākotnē realizēt šo paaudžu nomaiņu. Kā arī, lai varētu turpināt nākotnē snigt Vidzemes reģiona iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu.

Lai noturētu jaunos ārstus, reģionālās slimnīcas arī apmaksā rezidentūru tiem reģionālā līguma slēdzējiem, kuri budžeta vietās netiek. Ieguldītos līdzekļus viņi pēc tam atpelna piecus gadus strādājot Vidzemes slimnīcā.

Inga Ozoliņa
Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore

Ne visi, kas noslēdza šos līgumus, arī tika valsts apmaksātajā programmā. Ir mums tomēr arī maksas rezidenti, un mēs ceram, ka viņi varbūt gada, divu gadu laikā tomēr ierotēs šajā valsts programmā.

Ir arī vēl viens ārstu piesaistes veids. Rezidenta alga ir 410 eiro uz rokas. Tie, kas strādā reģionos, saņem par 30% vairāk. Tomēr daudzi vēl arī piestrādā. Piemēram, topošais ķirurgs Jānis Rudzītis – “ātrajā palīdzībā”.

Jānis Rudzītis
4. studiju gada rezidents, ķirurgs

Laika daudz paņem. Stundas daudz mēnesī jāstrādā. Un, godīgi sakot, tas ir visiem mediķiem, visiem rezidentiem. Tā tas Latvijā ir.

Lai noturētu jaunos ārstus, Latvijā pērn tika pieņemti noteikumi par to, ka valsts apmaksātas rezidentūras beidzējiem trīs gadi ir jānostrādā Latvijā. Pašlaik Veselības ministrija cenšas atgūt gandrīz 200 000 eiro no tiem jaunajiem ārstiem, kas šo prasību nepilda vai arī ir mainījuši specialitāti.

Pagaidām LNT uzrunātie rezidenti visi kā viens nespēj sevi iedomāties ne citā profesijā, ne ārpus Latvijas.

Lasi vēl