Jestri kadri no Velgas Vītolas fotoaparāta – ieskaties lāču, mežacūku ģimenītes un citu zvēru ikdienā

3 komentāri
Jestri kadri no Velgas Vītolas fotoaparāta – ieskaties lāču, mežacūku ģimenītes un citu zvēru ikdienā
Foto: Velga Vītola

Lai arī kāds gadalaiks rotājas aiz loga, – Līgatnes dabas taku zvēru kopējai Velgai Vītolai allaž izdodas iemūžināt dažādas meža zvēru ikdienas ainas. Uzņemtos kadrus viņa labprāt atrāda sociālajos tīklos, tādā veidā ļaujot ikvienam iepazīt daļu no dzīvnieku pasaules ikdienas. 

Mežacūku ģimenīte, veiklās lapsas, elegantie lūši un lāči pekaiņi – šie ir tikai daži dzīvnieki, kurus gadu gaitā Velgai Vītolai izdevies iemūžināt.

Kā portālam Skaties.lv pastāstīja Vītola, ar fotografēšanu viņa aizraujas jau kopš bērnības. Sevišķu prieku sagādājot mirkļi, kad izdodas iemūžināt negaidītus brīžus, piemēram, reiz izdevies nofotografēt kādu retu tauriņu, kas lidinājies gar siltumnīcu.

Velga Vītola

Velga Vītola
Līgatnes dabas taku zvēru kopēja

Cik atminos, man jau bērnībā patika fotografēt. Sāku ar melnbalto fotoaparātu, tagad jau esmu nonākusi tālāk. Man ļoti patīk fotografēt dabu un tieši dzīvniekus. Tā kā mans darbs ir saistīts ar dzīvniekiem, es jau pati dažkārt smejos, ka man fotografēšanā ir “blatu būšana”, jo dzīvnieki mani pazīst, es esmu viņu draugs un mamma. Dzīvnieki manā klātbūtnē uzvedas dabiski. Esmu ļoti priecīga, ka varu uzņemt skaitas bildes un dalīties ar tām. Citi cilvēki ir teikuši, ka dzīvniekiem manās bildēs ir redzama cita attieksme gan acīs, gan uzvedībā. Tas ir kaut kas īpašs. Interesantākie mirkļi ir tad, kad izdodas nofotografēt kaut ko negaidītu. Es ļoti novērtēju tās bildes, kurās var redzēt, kā izaug mazs lācēns. Man liekas, ka tas bija unikāli un Latvijā kaut kas nebijis, – cilvēks var pastaigāties pa mežu ar lācēnu un fotografēt viņu dažādās izpausmēs. Tāpat jauki ir brīži ar citiem zvēru mazuļiem.

Lielākoties meža zvēru ikdienu Velgai Vītolai izdodas iemūžināt, pildot darba pienākumus Līgatnes dabas takās. Kolēģi jau jokojoties, ka viņai darba gaitās allaž līdzi esot “trešā acs” – fotoaparāts. Vītola gan piebilst, ka daudzus dzīvniekus nejauši sanāk sastapt arī ārpus Līgatnes dabas takām, piemēram, aiz mājas loga vai braucot ar mašīnu.