Jelgavā divos gadījumos mēģina norēķināties ar viltotu naudu

0 Komentāru

Aktivizējušies viltotas naudas izplatītāji. Jelgavas apkārtnē konstatēti jau divi gadījumi, kad vairākas personas mēģinājušas neīstas eiro naudas zīmes iesmērēt veikalā. Otrajā gadījumā ar viltotu naudu no rokas iegādāts mobilais telefons.

27.februārī kāds vīrietis Jelgavas novadā mēģināja norēķināties ar viltotu 10 eiro banknoti, taču pārdevējs to nepieņēma – konstatēja viltojuma pazīmes. Pircējs norēķinājās ar īstu naudu, devās prom, bet policija atrada aizdomīgo personu un veica kratīšanas, kā rezultātā aizturēja divus vīriešus. Abiem piemērots aizdomās turēto statuss, piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Viens jau iepriekš nonācis policijas redzeslokā.

Otrs gadījums noticis 15.februārī, ap plkst.21.30 Jelgavā, kādā  no benzīntankiem, kur divi cilvēki satikās, lai veiktu darījumu.

“Viena persona pārdeva mobilo tālruni par 300 eiro. Darījums notika, pēc tā pārdevējs konstatēja, ka viņam samaksāts ar sešām viltotām 50 eiro banknotēm,” stāsta Valsts policijas pārstāve Dace Kalniņa.

Policija 23. martā atrada vainīgos, 2003. gadā dzimušo sievieti un 1999. gadā dzimušu vīrieti. Pie viņa atrastas 19 viltotas naudas banknotes.

“Kopumā izņemti 48 gabali 20 eiro banknotes, un 40 gabali 50 eiro banknotes, tieši no šī vīrieša,” norāda Kalniņa.

Vai viltotā nauda ievesta, vai ražota tepat, vai abos gadījumos iesaistītie ir pazīstami, skaidros izmeklēšana.

Policijā skaidro, ka kopumā Latvijā šobrīd izteikta problemātika saistībā ar viltotās naudas apriti nav vērojama. Lielākoties viltota nauda tiek neapzināti ievesta no ārvalstīm. Pēdējo reizi viltotas naudas ražotne Latvijā tika atklāta 2014. gadā.

“Ja analizējam viltotās naudas zīmes pēc kvalitātes, protams, ir dažādas kvalitātes. Ap 30% ir zemas kvalitātes viltojumi,” norāda Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Viltoto naudu noziedznieki mēdz tirgot internetā, un nosūta pa pastu. Latvijā visbiežāk pieķer šādus nelegālos sūtījumus no Holandes. Naudu vispār aizliegts sūtīt pa pastu, bet par viltojumiem draud kriminālatbildība. Sūtījumus kontrolē muita, ja pieķer  –  izmeklēšanu pārņem policija.

“Rentgens, mēs skenējam sūtījumus, sadarbojoties ar kinologiem un dienesta suņiem veicam kontroles. Populārākas ir 20 eiro un 50 nominālvērtības banknotes,” atklāj VID vecākā muitas uzraudze Viktorija Žurne.

Latvijā pagājušajā gadā konstatēta 931 viltota naudaszīme, kas ir par 12% mazāk nekā 2019.gadā. Visvairāk viltotās naudas Latvijā konstatēja 2017. gadā, kopš tā laika viltojumu skaits sarucis teju uz pusi.

“Nevajadzētu uzķerties, ja kāds piedāvā iegādāties 200 vai 100 eiro vērtībā banknoti, par trešdaļu no cenas. Tomēr jāskatās, ja jums dod banknoti, kas notašķīta ar tinti, vai sastāv no salīmētām daļām, tad laikam tādu naudaszīmi norēķinos nevajadzētu pieņemt. Labticīgajam ieguvējam vērsties bankā, kur izvērtēs, ja viss kārtībā, veiks apmaiņu,” norāda Antiņš.

Eksperti īpaši aicina uzmanīties, pārdodot preces internetā, un tiekoties ar pircējiem klātienē, cilvēkus mudina izmantot bankas pārskaitījumus, lai izvairītos no riska tikt apkrāptiem ar viltotu naudu.

0 Komentāru