Jauns risinājums bedraino ceļu problēmā? To pamatus piedāvā būvēt no cementa!

Komentāri

Gaidot jauno ceļu būves sezonu, TV3 Ziņas šonedēļ interesējās, kādi secinājumi izdarīti par pirmo betona ceļu Latvijā, ko eksperimenta kārtā uzbūvēja pirms diviem gadiem. Daudzās Eiropas valstīs betona ātrgaitas šosejas ir ierasta prakse. Ražotājs “Cemex” uzskata, ka šādu tehnoloģiju varētu izmantot arī Latvijā, ceļu apsaimniekotāji un būvnieki pret jaunievedumu gan ir skeptiski.

Vai cīņā pret mūžīgajām bedrēm palīgā varētu nākt betons? Ražotājs uzskata, ka jā, bet valsts grib vēl mazliet pagaidīt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Kilometru garo betona ceļa posmu uz cementa ražotāja “Cemex” kaļķakmens karjeru atklāja 2015. gada vasarā. Ražotājs to stādīja priekšā kā eksperimentu, kas varētu aizsākt jaunu ēru Latvijas ceļiem, jo cements ir ne tikai izturīgāks, bet arī par aptuveni 20% lētāks par asfaltu.

Ražotājs uzskata, ka eksperiments ir izdevies, jo pēc divām ziemām, kuru laikā pa to nemitīgi braukājušas 40tonnīgas kravas automašīnas, betona ceļš joprojām ir gluds, bez risām un bedrēm. Tādēļ neesot iemeslu, kādēļ, lai to neizmantotu, piemēram, kā pamatni Latvijas automaģistrālēm.

Šis ceļš ir būvēts no valčbetona jeb betona, ko var ieklāt ar ceļarulli tāpat kā asfaltu. “Cemex” šādu tehnoloģiju izvēlējies, jo tas nozīmē, ka ceļu būvētāji cementa ceļus varētu celt nepērkot jaunu un dārgu tehniku. Tomēr tam ir kāds ļoti būtisks trūkums – ceļš ir tik nelīdzens, ka pa to drīkst braukt tikai nepārsniedzot 50 kilometrus stundā.

Latvijas Valsts ceļi gan ir skeptiski. Latvijā betona ceļu tikpat kā nav, bet Lietuvā ir šāds aptuveni 60 kilometrus garš posms no Viļņas uz Utenu. Un kaimiņu pieredze esot negatīva.

Lai šo problēmu novērstu Rietumvalstīs, kur betonu izmanto ātrgaitas šoseju būvēšanai, to klāj, izmantojot pavisam citu tehnoloģiju, kādas Latvijā šobrīd tīri fiziski nevienam ceļu būvētājam nav.

Tādēļ “Cemex” piedāvātais risinājums būtu derīgs loģistikas centriem, ostu pievadceļiem un citām vietām, kur lēnā gaitā tiek vestas ļoti smagas kravas. Bet šoseju celtniecībai tas nederot. Turklāt tas būtu arī dārgi – ar vienu asfalta dilumkārtiņu nepietiktu – lai ceļš būtu gana līdzens, tam būtu vajadzīgi vismaz divi slāņi asfalta, un attiecīgi šāds ceļš arī izmaksātu dārgāk nekā ceļš bez betona pamatnes. Arī biedrībā Latvijas ceļu būvētājs pret betona šosejām ir skeptiski noskaņoti.

Cementu mazākā mērogā Latvijas ceļu stiprināšanā izmanto jau piecus gadus. Tas notiek par reciklēšanu dēvēta procesa ietvaros, kurā vecais pussabrukušais asfalts tiek noskrāpēts un samaisīts ar cementu, tādējādi veidojot izturīgu šķembu kārtu uz kuras klāt jaunu asfalta slāni.

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl