Jaunie ārsti: Mediķu trūkumu risinātu budžeta vietas rezidentūrā

1 komentārs

Bieži norādīts, ka galvenā mūsu medicīnas sistēmas problēma ir nevis gultu, bet mediķu trūkums.

Jaunie ārsti piedāvā vairākus risinājumus – maksas rezidentūras atcelšanu un atteikšanos no piespiedu darba valsts slimnīcā. Veselības ministrija gan drīzāk atbild piesardzīgi. Tuvākajā laikā neko vairāk par pārdesmit jaunām budžeta vietām rezidentiem nevarot solīt.

Ārstu trūkums jārisina ilgtermiņā – tā uzskata augstskolas un paši studenti. Citādi veidojas absurds, – visiem vietu rezidentūrā nav.

Medicīnas studijas Latvijā ik gadu pabeidz līdz 240 studentiem, bet rezidentūras vietu pamatspecialitātēs ir vien ap 190.

Ministrija gan pieskaita vairāk – arī tās rezidentūras, kur pieteikties var jau sertificēti ārsti, bet tas nemaina būtību – ap 40 medicīnas studiju absolventu ik gadu “paliek pāri”. Proti, valsts apmaksātu iespēju apgūt iemaņas, strādājot slimnīcās, viņiem nav.

No vienas puses, valsts apmaksā budžeta vietas, lai jauniešus veicinātu izvēlēties nebūt ne vieglās medicīnas studijas, no otras – veidojas absurds: izurbušies cauri mācībām, ne visi tiek rezidentūrā, bet bez šīs pieredzes slimnīcā diploms nekam nav derīgs.

Augstskolas un Jauno ārstu asociācija gribētu tuvināt absolventu un rezidentu skaitu. “Stradiņi” pat sarēķinājuši, ka budžeta vietas rezidentūrā jāpalielina par trešdaļu. Tas valstij izmaksātu 6 miljonus eiro.

Pāri palikušie studenti par iespēju strādāt šobrīd maksā paši.

Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs pats ir otrā gada rezidents Austrumu slimnīcā. Priekšā vēl trīsarpus gadi. Viņš saka – ir savādi saņemt algu, kamēr kolēģis turpat līdzās dara to pašu un piemaksā.

“Es pieķeru sevi pie domas – maksā par iespēju ārstēt cilvēkus! Mēs esam ārsti, kas nāk strādāt slimnīcā, ar pienākumiem. Tas statuss nozīmē, ka mēs sadalām pienākumus ar speciālistu ar sertifikātu. Es teikšu godīgi – Indija vienīgā var apgūt specialitāti, samaksājot,” norāda Šilovs.

Maksātspējīgie nereti nopērk iespēju kļūt par iekārotas specializācijas ārstu – tādi ir ginekologi, urologi, radiologi. Mazāk to, kuri grib kļūt par, piemēram, neatliekamās palīdzības vai paliatīvās aprūpes mediķiem.

Bet pretī ir pacientu skaits, ar ko jārēķinās. Latvijai nav vajadzīgi, piemēram, desmit jauni neiroķirurgi ik gadu.

Ministrija sola – nākamgad būs par 20 valsts apmaksātām rezidentūras vietām klāt, bet vai maksu likvidēt vispār – tā ir politiska izšķiršanās.

Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa norāda: “Par maksas rezidentūras atcelšanu pagaidām nav atbildes – diskusiju jautājums.”

Otrs jautājums ir obligātais darbs valsts slimnīcā pēc tam, kad mācības jau pabeigtas. Kā samaksa par izlietotajiem budžeta līdzekļiem, kas iztērēti, ārstu skolojot. Jaunie ārsti gan saka – nav objektīvu datu, ka ierobežojumi veicinātu ārstu palikšanu slimnīcās. Kas grib – tāpat aizbrauc uz ārzemēm. Tādu ir desmitā daļa.

“Mums tā diskusija ar ministriju, slimnīcu pārstāvjiem ir sarežģīta. Daudzi uzskata kā PSRS – nebūs te nekāda brīvība! Kur liksim, tur strādāsiet. Nebūs tā! Gribam valsts sektorā strādāt. Bet tas nav nesis rezultātu. Slimnīcas ārzemēs samaksā naudu. Ārzemju klīnikām tā nav problēma,” saka Šilovs.

Pretējās domās gan ir Austrumu slimnīcā. Arī ministrija liek noprast – izmaiņas šai jomā tuvākajā nākotnē nav sagaidāmas.

“Mums ir kritiski svarīgi nodrošināt specialitātes, kas ir kritiski svarīgas, un lai strādā valsts sektorā. Tāpēc atcelt to atstrādi – nesakām, ka tas ir iespējams un ka uz tiem iesim. Jā, esam runājuši par to, ka nosacījumus varētu darīt godīgākus, saprotamākus. Bet atcelt nav dienaskārtībā,” norāda Kļaviņa.

Ilgtermiņā ārstu trūkumu tieši slimnīcās varot risināt vien cilvēcīgs atalgojums un darba apstākļi.