Jaunajā Limbažu novadā iekļaus Alojas un Salacgrīvas novadu

0 Komentāru

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina stāstīt par jaunajiem novadiem Latvijas kartē, šovakar dodoties uz Limbažu novadu, kas pēc reformas atgūs savu vēsturisko apveidu, apvienojot arī Alojas un Salacgrīvas novadu.

Jautājums par Limbažu novada jaunajām aprisēm ilgi nebija skaidrs. Sākotnējais plāns paredzēja apvienot ne tikai Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadu, bet Saeima lēma no pašreizējā Limbažu novada šķelt Skultes pagastu, to pievienojot Saulkrastiem. Limbaži gan tiesā uzvarēja un Skulti atguva. TV3 Ziņas dodas uz Skultes pagastu – Ingrīdas Žagatas keramikas darbnīcu ”Cepļi”.  Šeit, Vidzemes jūrmalas piekrastē, trauki ar Latvijas garšu top jau kopš 1985. gada.

“Nekad neesmu rāvusies pēc ārzemju tirgus, un man tas lielākais kompliments, ko kāda kundze izteica, ka pie jūsu traukiem acis atpūšas. Šis ir labāks kompliments nekā kaut kāda atzinība par eksporta rādījumiem. Latvietis ir vislabākais pircējs – to nu es esmu piedzīvojusi,” stāsta keramikas darbnīcas “Cepļi” saimniece Ingrīda Žagata.

Par politiku Cepļa saimniece runāt negrib – nevarot iedomāties labāku vietu, kur saimniekot un radīt savu mākslu. Ingrīda ir gandarīta, ka Skulte paliks pie Limbažiem. Komentējot, kā pietrūkst un ko sagaida no jaunās domes vadības, viņa saka, – galvenais, lai ļauj strādāt.

“Es ievēroju visus noteikumus, maksāju nodokļus, daru visu, kas ir nepieciešams – ja man to atļauj darīt, tad par to liels paldies, galvenais, lai atļauj. Viena lieta gan ir, kas ir parādiņš no pagasta – mums ir nepareizi uzlikta ceļa norāde uz ceļa. Jā, tagad man tā kā būtu iemesls palūgt,” saka keramikas darbnīcas “Cepļi” saimniece Ingrīda Žagata.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas, apvienojot Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadu ar administratīvo centru Limbažos, iedzīvotāju skaits jaunizveidotajā novadā būs nedaudz virs 28 000. Kopējie budžeta ieņēmumi – virs 39 miljoniem eiro. Katrs piektais iztērētais eiro gan nav pašu nopelnīts, bet saņemts kā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Par 15 deputātu vietām sacenšas 135 deputāti no astoņu partiju sarakstiem.

Vietējā laikraksta žurnāliste, analizējot pieteikumus uz krēsliem vietvaras vadībā, saka: “Tie cilvēki ir zināmi – daudzi ir iepriekšējie novadu vadītāji ar savām komandām – manuprāt, saraksti ir labi, ir ko izvēlēties. Ar solījumiem, tās programmas pārskatot, ir tas pats, kas visur – nekādu revolūciju Limbažu novadā neviens neplāno,” norāda laikraksta ”Auseklis” žurnāliste Linda Tauriņa.

Jautājot, kādas problēmas nomāc limbažnieku prātus, Limbažu iedzīvotāji cer, ka novada dome risinās mājokļu pieejamības jautājumu. Jaunas daudzdzīvokļu mājas šeit nav celtas gadiem, pieprasījums ir, bet īres piedāvājums esot neadekvāti dārgs,” viņa stāsta.

“Nav kur dzīvot, te daudzi grib no Rīgas atbraukt, bet nav ko īrēt, ja ir, tad cenas “griestos” – tas pats, kas Rīgā. Visticamāk, jau vēlēšanos nepiedalīšos. Nezinu, nav, par ko balsot, vai nezinu, par ko balsot,” norāda Limbažu iedzīvotājs Mārtiņš.

Apmēram 30% Limbažu iedzīvotāju strādā Rīgā, vēl daļa Cēsīs, Valmierā – tas, ko cilvēki cer – vairāk darba vietu, sakārtotu infrastruktūru.

“Man ļoti patiktu, ja būtu kāds soliņš uztaisīts, kad iet uz mazdārziņiem, jo veci cilvēki gaida tur to autobusu, un veci cilvēki saka, ka viņi labprāt ietu ar kājām, ja pa ceļam būtu kāds soliņš aptuveni trīs kilometri,” teica Limbažu iedzīvotāja Brikšķe.

“Cilvēki, kuri strādā tur, vēlas, lai pa skaistiem ceļiem ātri aizbraukt mājās – arī Salacgrīvā un Alojā dzirdēsiet, ka trūkst dzīvokļu, kopš neatkarības atjaunošanas mums ir uzbūvēta tieši viena daudzdzīvokļu māja – tiem, kam dzīvoklis nav īpašumā, tie maksā augstas īres maksas, kas ir par lielu attiecībā pret mūsu algām,” teica “Ausekļa” žurnāliste.

Limbažu parkā tiekamies ar Inesi – viņa sociālajā vietnē “Facebook” izveidojusi lapu – ”Dome dara, limbažnieks domā”, kurā analizē gan pieteiktos sarakstus, gan solījumus. Inese saka, ka šoreiz piedāvājumā izteikta specializācija – uzņēmēju partija, pašvaldību darbinieku partijas – iezīmējas katra novada vēlme nosargāt arī kaut ko savu.

“Ir skaidrs, ka salacgrīvieši balsos par savu mēru, alojieši par savējo, pārējās partijas paņems neapmierinātos – draugus, radus, paziņas,” pieļauj Inese.

Tas, kas limbažnieci dara bažīgu – šobrīd izskatās, ka deputātu kandidāti gaida galavārdu no Satversmes tiesas.

Ceļā uz jaunpienācēju – Alojas novadu – piestājam Pālē. Sastopam arī kādu vīru, kurš politiķiem jau sen vairs netic.

“Vai tad vēlēšanās piedalīsieties? Nekad mūžā – nē un viss, es i’ lauku puika un viss. Es esmu no Afganistānas dienējis – pabalsta nekāda nav, tagad esmu trešās grupas invalīds, ko ar to 80 rubuli es varu izdarīt,” pauž Pāles iedzīvotājs Edgars.

Alojas novads iebilst pret to, ka administratīvi teritoriālā reforma nav īstenota kompleksi, esot iezīmētas tikai robežas kartē, bet nav skaidri zināmas pašvaldību funkcijas un skaidrs ekonomiskais pamatojums, ko iedzīvotāji pēc reformas iegūs.

“Jā, noteikti, kāda runa, Mārtiņ! Nekam nevajag pievienot, mēs esam paši ļoti labi savienoti, mūs nekur nevajag pievienot,” uzskata Alojas iedzīvotājs Pēteris.

“Man tas īpaši neko nemaina, kā būs, tā būs. Es neesmu tā nemaz iedziļinājusies, kāda ikdiena ir, tāda ir, viss ir labi,” saka Alojas iedzīvotāja Gunta.

“Nu it kā nevajadzētu. Es domāju, ka tāpat ir labi, es domāju, jo lielāks plašums, jo nav izdevīgi, nē,” norāda Andis.

“Tur jau kāds cits ir izlēmis, ka tā vajag? It kā jau viss ir, ja nu vienīgi tie paši ceļi, bedres, asfalts, lauku ceļi ir briesmīgi, bet mani viss apmierina,” stāsta Alojas iedzīvotāja Mārīte.

Salacgrīvieši visaktīvāk iestājās pret pievienošanu Limbažu novadam, un šī lieta joprojām ir uz Satversmes tiesas galda. Gandrīz 95% iedzīvotāju šeit teica skaidru “nē” pievienošanai Limbažiem. Vietējie uzskata, ka apvienošana samazinās Salacgrīvas novada iedzīvotāju tiesības regulēt savu dzīvi un saglabāt savu lokālo identitāti. Salacgrīvas novada pašvaldība akcentējusi, ka vēlas un spēj būt patstāvīgs novads.

TV3 Ziņu sastaptie iedzīvotāji gan nav tik radikāli – ar šo domu jau samierinājušies.

“Divējādi, it kā te visu laiku bija paši zināmi cilvēki, tagad nezinu, kā būs, bet visā visumā vienalga, ja kaut ko vajadzēja, tāpat uz Limbažiem bija jābrauc,” saka Salacgrīvas iedzīvotājs Sergejs.

“Agrāk jau tāpat bija Limbažu rajonā, tā kā pierasts jau. Salacgrīvas tilts ir briesmīgā stāvoklī, bet tas ir valsts līmenī jārisina, nevis tikai pašvaldībai, tā kopumā viss apmierina,” norāda Salacgrīvas iedzīvotāja Aiga.

“Nevajadzēja [apvienot] – Salacgrīvai jāpaliek Salacgrīvai, lai Limbaži paliek Limbaži,” uzskata Salacgrīvas iedzīvotājs Oskars.

0 Komentāru