Jaunais studiju gads Latvijas augstskolās: tik maz studentu nav bijis kopš 90. gadu sākuma

27 komentāri
Jaunais studiju gads Latvijas augstskolās: tik maz studentu nav bijis kopš 90. gadu sākuma
Ieva Lūka / LETA

Jaunais studiju gads nākamnedēļ sāksies Latvijas augstskolās. Nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija ietekmē arī tās – mācības sāks šajā gadsimtā mazākais studentu skaits. Jaunieši ir sadalīti vairāk nekā 900 programmās. Latvijai tas ir pārāk daudz, un Izglītības ministrija neslēpj, ka tā nevar garantēt, ka visās programmās var iegūt kvalitatīvas zināšanas.

Studentu skaits pēdējā desmitgadē ir samazinājies par aptuveni 40%. Pēc izglītības ministrijas prognozēm, šogad mācības augstskolās varētu sākt ap 80 000 studentu. Tik maz studentu nav bijis kopš 90.gadu sākuma. Turpmākajos gados gan kritumam vairs nevajadzētu būt.

Optimisms par nākotni lielā mērā saistīts ar to, ka pieaug no ārvalstīm piesaistīto studentu skaits, kas daļēji kompensē vietējo jauniešu iztrūkumu.

Lai arī studentu skaits kopumā ir samazinājies par 40%, augstākās izglītības iestāžu skaits faktiski palicis nemainīgs. Uz Eiropas fona Latvija ir pārbagāta ar akadēmijām, koledžām un augstskolām – jaunajā studiju gadā durvis vērs veselas 57 iestādes. Pa visām kopā tās piedāvā vairāk nekā 900 studiju programmas. Turklāt, kā prognozē Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra, šogad būs vēl vairāk.

To, ka augstākajā līdzīgi ka vispārējā izglītībā  nepieciešamas uz optimizāciju vērstas reformas , uzsver par nozari atbildīgie politiķi, kuri norāda – piedāvājums ir sadrumstalots, bet kvalitāte ļoti atšķirīga.

Pat Izglītības ministrijā atzīst – tas, ka studentiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur studēt, automātiski nenozīmē, ka visur garantēta augsta izglītības kvalitāte.

Jāatgādina, ka pirms šī mācību gada ar lielu skandālu valdībai tomēr izdevās Latvijas Universitātei pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.