Jaunais izglītības saturs vidusskolām sācis ceļu uz apstiprināšanu valdībā

Pievienot komentāru
Jaunais izglītības saturs vidusskolām sācis ceļu uz apstiprināšanu valdībā
ZANE BITERE, LETA

Skolu izglītībā nākamajos gados gaidāmas būtiskas izmaiņas. Jau kopš gada sākuma jaunais vidusskolu izglītības standarts ticis apspriests visdažādākajās aprindās, un kopumā atsauksmes esot labas. Taču, lai ieceres ieviestos, vēl jāīstenojas vairākiem priekšnoteikumiem.

Vidusskolas modeļa piedāvājumā atzinīgi novērtēta iespēja mācīties trijos dažādos līmeņos un šādos līmeņos kārtot arī valsts pārbaudes darbus. Piedāvājums ļaus mācīties to, kas tiešām patīk un ar ko plānots saistīt savus nākotnes plānus.

Skolēni varēs izvēlēties pat 30% vidusskolā apgūstamā satura, – apgūt mazāku mācību priekšmetu skaitu, bet padziļināti. Katra skola varēs arī veidot savus padziļināto priekšmetu izvēlēs grozus, tādējādi specializējoties. Lielākās izmaiņas būs tieši 11. un 12. klases skolēniem. Jauno standartu šogad vērtējuši vairāk nekā 900 skolotāju un virkne ekspertu.

“Mēs esam ļoti daudz, protams, dzirdējuši jautājumus, kā tad mēs to ieviesīsim, ņemot vērā gan Latvijas skolu lielumu, skolotāju sagatavotību. Vairāk ir tiešām jautājumi, kā tas praktiski varēs notikt, ne tik daudz būtu iebildumi pret pašu satura piedāvājumu,” norāda “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Šobrīd jaunā standarta projekts ir nodots publiskajai apspriešanai, un pirms nodošanas izskatīšanai valdībā var tikt rediģēts. Satura ieviesēji gan uzskata, ka tas būs atbilstošs visām skolām neatkarīgi no skolēnu skaita.

“Mazajām skolām būs ļoti, ļoti svarīgi izvēlēties, kas ir tas virziens, tie kursi, kuri tiem padodas tiešām labi. Tā kā iespējams tas ir, taču tajā pašā laikā skaidri jāpasaka, ka vislabāk to varēs īstenot skolas, kurās ir divas paralēlās klases,” skaidro Oliņa.

Taču Latvijā šobrīd katrs trešais bērns mācās vidusskolā, kurā 10. līdz 12. klases posmā mācās mazāk nekā 90 jauniešu. Šādām skolām problēmas īstenot jaunās prasības varētu radīt arī pedagogu trūkums.

“Tamdēļ ir jārisina neatrauti šis atalgojuma jautājums, lai nāktu profesionāļi, kā otro profesiju izvēlētos vai nāktu jauni pedagogi. Jo pretējā gadījumā tās ieceres būs stipri apgrūtinātas, kas ir visnotaļ pozitīvi vērtējamas,” pauž LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, – šobrīd pedagogu vidējais vecums strauji pieaug. Turklāt līdz ar jaunajām izmaiņām būtu jāmaina arī skolotāju slodzes veidošanās principi.

“Ir jārisina jautājums, lai pedagogiem samazinātu kontaktstundu skaitu, lai viņi varētu izbrīvēt laiku, savstarpēji sadarboties, un tas ir jautājums, kas pagaidām nav risināts,” norāda Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Jaunā standarta apspriešana, kurā var iesaistīties ikviens, ilgs vēl līdz maija beigām. Pēc tam to arī plāno nodod izskatīšanai valdībā. Pēc jaunā standarta desmitklasnieki sāks mācīties no 2020. mācību gada, bet turpmāko trīs gadu laikā to plānots pakāpeniski ieviest arī pārējās vidusskolas klasēs.

Lasi vēl