Jaunā testēšanas metode – košļājamie kociņi – mazinās slogu skolām

0 Komentāru
Jaunā testēšanas metode – košļājamie kociņi – mazinās slogu skolām
EPA/SCNAPIX

No šīs nedēļās skolēnu Covid-19 skrīningā vairs netiks izmantoti siekalu testi, bet galvenokārt jaunā – košļājamo kociņu metode, kas mazinās izglītības iestādēm uzlikto slogu, vēsta TV3 Ziņas.

Skolēnu regulāro skrīningu ar siekalu testiem aizstājusi košļājamo kociņu metode. Izmantojot šādus testus, regulārās skolēnu pārbaudes atkal notiks katru nedēļu. Pēc pāris nedēļu izmēģinājumiem gan skolas, gan laboratorijas to vērtē kā labāku risinājumu skolēnu regulārām pārbaudēm, jo process notiek raitāk un prasa mazāk resursu.

Lasi vēl: Covid-19 testus skolēniem ar košļājamo kociņu metodi varētu atkal veiks reizi nedēļā

Sākumā tikai pākāpeniski, bet nu jau visās Latvijas skolās, regulāro skrīningu ar siekalu testiem aizstājusi košļājamo kociņu metode. Proti, tagad klasē noņemtos paraugus apvieno un testē kā vienu kopumu un individuālas analīzes veic vien tad, ja klase uzrāda pozitīvu rezultātu. Šorīt pirmo reizi testēšana šādā veidā notikusi arī Ulbrokas vidusskolā, kur līdzšinējais skolu skrīnings atklājis dažus saslimšanas gadījumus.

Ludmila Metlāne, Ulbrokas vidusskolas medmāsa

“Citiem ļoti patika, jo tas bija ļoti fiksi. Tas kociņš 30 sekundes ir jātur mutē, un skolotāji iet ar vienu mēģeni un savāc šos testus. Citam nemaz tā ļoti nepatika, bija kuriozi, kur bērns pārdzīvoja, ka kaut kādu kociņu jābāža mutē, bet es domāju, ka tā ir arī vecāku ietekme, mēs jau nezinām, ko mājās runā un kā tur iet.”

Taču medmāsa uzsver, šī metode ir krietni draudzīgāka skolēniem un vieglāk paveicama mazākajiem bērniem, kuriem siekalu savākšana nelielajā trauciņā līdz šim sagādāja grūtības. Arī Ulbrokas vidusskolas direktors vērtē, ka jaunā metode ļāvusi atvieglot skolotāju darbu, kas nozīmē, ka pedagogi vairāk laika var veltīt saviem pamata uzdevumiem – bērnu izglītošanai.

Normunds Balabka, Ulbrokas vidusskolas direktors

“Jebkura lieta, kas samazina pedagogu iesaisti un veltīto laiku šim procesam, protams, ir labāka un neaktualizējas tas moments, kas es esmu skolā? Vai es esmu pedagogs vai medicīnas darbinieks, kas, protams, sociālajos tiklos izskan un tā tālāk.”

Taču lielākā atslodze tagad ir laboratorijām, kuras iepriekš ar plašo testēšanu mēdza netikt galā.

Džineta Dimante, E. Gulbja Laboratorijas projektu vadītāja

“Pirmkārt, tos testus var uztaisīt ātrāk, jo vidēji klasē ir 15 skolēni, tātad, 15 testu vietā ir jātaisa viens. Otrkārt, tas ievērojami samazina slogu valsts budžetam, jo arī izmaksas par šo vienu testu ir ievērojami mazākas.”

Šo iemeslu dēļ, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Veselības ministriju nonākušas pie lēmuma, ka Covid-19 skrīnings ar košļājamo kociņu metodi no nākamās nedēļas atkal notiks katru nedēļu, nevis reizi divās, kā lemts iepriekš. Un laboratoriju statistika rāda – lēmums pareizs, jo vīruss skolās izplatās samērā strauji.

“Ilustrācijai – vakar tika nodoti 617 testi un 70 klašu testi bija pozitīvi. Tā kā 70 klases aizgāja karantīnā un tagad individuāli tiek testēti,” pauda E. Gulbja Laboratorijas projektu vadītāja Džineta Dimante.

Ja Covid-19 izplatība turpinās kāpt, neizslēdz vēl biežāku skolēnu testēšanu. Tomēr šādai profilaksei varētu izmantot, piemēram, ātros antigēna testus, jo, kā norāda laboratorijas, to kapacitāte veikt biežāku testēšanu vienkārši neļauj.
0 Komentāru