2 komentāri

Ar jaunu spēku uzvirmojušas runas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Gada laikā ievērojami pieaudzis šādas sistēmas atbalstītāju skaits. SKDS aptauja liecina, ka obligātu iesaukumu armijā atbalsta gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis strikti uzsvēra, ka obligātā dienesta atjaunošana patlaban nav ministrijas plānos. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti nosauca vairākus iemeslus, kāpēc tas nebūtu lietderīgi. Tikmēr sociālantropologi uzskata, ka atbalsta pieaugums obligātajam dienestam daļēji skaidrojams ar vidējās un vecākās paaudzes iedzīvotāju vēlmi disciplinēt jaunatni.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šajos TV3 ziņu arhīva kadros redzams pēdējais obligātais iesaukums armijā. Nobijušies, satraukti, bēdīgi un neziņas pilni puiši no Rīgas iesaukšanas centra ar autobusu devās uz dienesta vietu.

No 1991. gada, kad neatkarīgajā Latvijā atjaunoja obligāto militāro dienestu, līdz 2005. gada rudenim – savu pienākumu pret valsti izpildīja aptuveni 42 000 puišu. Cik tūkstoši nelikumīgi vai likumīgi izvairījušies no dienesta, statistika nav apkopota.

SKDS pagājušajā gadā veiktā aptauja liecina, ka obligātā karadienesta atjaunošanu atbalstīja 39% iedzīvotāju. Šogad atbalsts pieaudzis par 8% un sasniedzis 47% . Savukārt 43% ir pret obligātā iesaukuma atjaunošanu.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norādīja, ka bruņotie spēki aktīvi seko līdzi sabiedrības noskaņojumam arī šajā jautājumā. Tomēr tuvākajā nākotnē ministrijas plānos nav obligātā militārā dienesta atjaunošana.

Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis nosauca vairākus iemeslus, kāpēc obligātā karadienesta atjaunošana šobrīd nebūtu lietderīga. Pirmkārt, tās būtu milzīgas izmaksas. Otrkārt, Krievijas agresija Ukrainā parādīja, ka militāro konfliktu taktika ir mainījusies. Krimā darbojās labi trenēti profesionāļi, nevis jauniesauktie puikas.

Sociālantropolgs Klāvs Sedlenieks norāda, ka atbalsta pieaugums obligātajam dienestam skaidrojams ar drošības apsvērumiem. Respektīvi cilvēkiem šķiet, ka briesmu gadījumā Latviju spēs aizsargāt daudzskaitlīga armija, nevis daži tūkstoši profesionāļu. Savukārt atbalsta pieaugums daļēji skaidrojams ar vēlmi disciplinēt jaunatni.

Gan sociālantropologs, gan Aizsardzības nozares eksperti atgādina, ka bez obligātā dienesta šobrīd pastāv arī zemessardze un jaunsardze, kur jauniešiem ir iespējams apgūt militārās iemaņas.

Atgādinām, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, obligāto militāro dienestu atjaunoja Lietuvā. To gan var saukt par daļēji obligāto dienestu, jo neiesauc augstskolu studentus un sociālo garantiju saņēmējus.

Foto

Video

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl