Jau šogad lielai daļa sešgadnieku būs jāsāk mācības pirmajā klasē

3 komentāri

Jau šogad mācības pirmajā klasē sāks daļa sešgadnieku. Pašlaik 92% bērnu Latvijā divus gadus pēc kārtas apgūst gandrīz vai vienu un to pašu vielu – vispirms bērnudārza pēdējā gadā un tad skolas pirmajā klasē. Savukārt skolu daudzi beidz pārlieku vēlu – dažs divdesmit gadu vecumā. Tā Izglītības ministrija pamato pāreju uz mācībām skolā jau no sešu gadu vecuma. Tikmēr pret reformas plāniem iebilst daudzi skolotāji un vecāki. 

Izglītības ministrija izveidojusi reklāmas klipu, ar ko cer pārliecināt vecākus, ka viņu atvasēm, uzsākot skolas gaitas jau sešu gadu vecumā, pāri netiks nodarīts. Tieši pretēji – liekot bērniem pārāk ilgi rotaļāties bērnudārzā, valsts viņiem izdara lāča pakalpojumu, jo tieši tas ir vecums, kad visvieglāk apgūt jaunas zināšanas, bet bērnudārza pēdējā gada un skolas pirmās klases mācību viela ļoti stipri pārklājas.

Kārlis Šadurskis

Kārlis Šadurskis
Izglītības un zinātnes ministrs (Vienotība)

Mēs vienkārši nedrīkstam izniekot to laiku, ko varētu izmantot, lai sasniegtu galveno mērķi, – lai mūsu bērni, mazbērni būtu dzīvē veiksmīgāki nekā bijām mēs, lai viņi spētu strādāt profesijās, par kurām mēs šobaltdien vēl vispār neko nezinām.

Atsevišķos gadījumos, ja to ieteiks speciālisti vai uzstās paši vecāki, viņu sešus gadus vecā atvase gan varēs dārziņā pavadīt vēl vienu gadu, piecgadīgo audzēkņu kompānijā un skolas gaitas uzsākt pēc septītās dzimšanas dienas. Tomēr vidusskolu solos 19 vai 20 gadus veciem vīriešiem un sievietēm vairs nevajadzētu sēdēt. Turklāt teju visā Rietumeiropā un lielā daļā Austrumeiropas mācības skolā sākas jau sešu gadu vecumā vai pat agrāk – mācības no septiņiem gadiem esot padomju mantojums.

Izglītības ministrija sola, ka sešgadīgos skolēnus neviens nesēdinās solā un neliks viņiem kalt komatu likšanu un reizrēķina tabulu. Mācību programma būšot piemērota skolēnu vecumam. Tomēr pretestība reformai no skolēnu vecāku puses ir liela. Jau pirms vairākām nedēļām tika savākti 10 000 parakstu pret to.

Parakstu vākšanu pret pirmsskolas mācību saīsināšanu par gadu uzsāka privāto bērnudārzu asociācija un tos trešdien, 7. martā, plānots iesniegt Saeimā. Iebildumi ir arī skolotāju arodbiedrībai, kura baidās, ka pedagogi straujajai reformai vienkārši nebūs gatavi.

“Sagatavošanas posmā, divi gadi jāieliek vienā gadā, saturā ir izmaiņas, kad par šīm izmaiņām pedagogs uzzinās? Jo pirmsskolas pedagogiem jaunais saturs jāsāk realizēt no šī gada pirmā septembra. Kursi, par kādu naudu?” stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Savukārt Anita Petere, kura Latvijas Universitātē (LU) izglīto pašu jaunāko skolēnu pedagogus, piekrīt, ka kvalifikācijas pilnveides kursi būtu vajadzīgi, tomēr kopumā reformu tik melnās krāsās neredz.

Anita Petere
LU Pedagoģijas fakultātes profesore

Ja tu iedziļinies, ko prasa šis projekts un saproti tā vadlīnijas, uz kompetencēm balstīta, un tu saproti, kā ir jāmaina mācību process, tad arī tu ļoti viegli vari izmainīt šo savu darba stilu.

Kaut sešgadniekus par pirmklasniekiem tiks saukti jau no šī septembra, reformu ieviesīs pakāpeniski, jo ne visās skolās klases jau ir piemērotas sešgadīgo skolēnu audzināšanai. Tā sevī ietvers gan rotaļas, gan diendusu, gan atpūtu pēc stundām, lai vecākiem nebūtu bērni no skolas jāizņem ātrāk nekā no dārziņa. Pārejas periodā, kamēr telpas tiks piemērotas, pirmās klases vielu varēs apgūt bērnudārza telpās. Tiesa gan šī reforma pirmdien, 5. martā, Ministru Kabineta komitejā vēl netika apstiprināta – sēdei atvēlētais laiks beidzās vēl pirms bija paspējuši uzstāties visi diskutēt gribētāji. Valdība pie šī jautājuma atgriezīsies pēc divām nedēļām.

3 komentāri