Komentāri

Šīs nedēļas nogalē astronomi cilvēkus aicina vērot krītošas zvaigznes, kas augusta vidū ir krietni vairāk nekā citā laikā. Tā dēvētās krītošās zvaigznes patiesībā ir Svifta-Tatla komētas sīkas atlūzas, kas, nonākot mūsu planētas atmosfērā, sadeg un rada spožos uzliesmojumus.

Krītošas zvaigznes jeb meteorīti, nonākot Zemes atmosfērā, sadeg ar skaistu, spoži liesmojošu asti. Par Svifta-Tatla komētas radīto Perseīda meteoru plūsmu senākās ziņas ir vismaz divus tūkstošus gadus vecas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvijas Astronomijas biedrības vadītājs Māris Krastiņš norāda, ka arī šogad meteoru plūsmas maksimums būs naktīs no 11. līdz 13. augustam.

Māris Krastiņš
LAB valdes priekšsēdētājs

Meteoru plūsmas maksimums, kad stundā varēs novērot vidēji 60 – 70 – 80 meteoru. Tas atkarīgs no novērošanas vietas, laika apstākļiem un arī tā, kāda būs plūsmas aktivitāte šajā gadā.

Viena no vietām, kur pulcēsies meteoru plūsmas vērotāji, noteikti būs StarSpace observatorija Suntažos.

Taču vērošanai teleskops nav nepieciešams. Observatorijas pārstāve norāda, ka krītošās zvaigznes ir jāvēro tā, lai būtu redzamas visas debesis.

Šajā gadā Perseīda meteoru plūsmas laikā būs diezgan spožs Mēness, gaisma no zemes pavadoņa traucēs redzēt blāvākas krītošās zvaigznes.

Svifta-Tatla komēta Sauli apriņķo reizi 133 gados. Starp citu, minētā komēta potenciāli var saskrieties ar Zemi vai Mēnesi, taču mierinājums tāds, ka tas noteikti nenotiks tuvāko pāris simtu gadu laikā. Līdz tam varam vērot skaistās krītošās zvaigznes un būt pateicīgi, ka tās ir tik mazas.

Lasi vēl