Jau rīt spēkā stājas jaunā datu aizsardzības regula. Kādi ir izplatītākie mīti?

2 komentāri
Jau rīt spēkā stājas jaunā datu aizsardzības regula. Kādi ir izplatītākie mīti?
Foto: Pixabay.com

Daudzi no mums šajās dienās saņem īpatnējus e-pastus no dažādām organizācijām, kuru rīcībā ir mūsu kontaktinformācija. Piektdien spēkā stājas Eiropas Savienības jaunā datu aizsardzības regula. Tā patiešām nesīs vērā ņemamas izmaiņas, taču ir arī daudz mītu.

Speciālisti uzsver, ka regula uzliks lielākus pienākumus uzņēmumiem un iestādēm, kas apstrādā personu datus. Taču svarīgi, ka izmaiņas neattiecas uz privātām nodarbēm – piemēram, skolu pasākumus vecāki joprojām varēs fotografēt un varēs arī sociālajos tīklos dalīties ar bildēm, kurās redzami citi cilvēki.

Vispārīgās datu aizsardzības regula, kas 25. maijā stāsies spēkā visās Eiropas savienības valstīs, ieviesīs būtiskas izmaiņas veidā, kā uzņēmumiem un iestādēm atļauts vākt, uzglabāt un izmantot personas datus. Turklāt datu prasītājiem būs jāspēj skaidri izstāstīt cilvēkam, kādam mērķim viņa datus izmantos.

“Kāpēc viņš paprasīja manu vārdu, kāpēc viņš paprasīja manu personas kodu, kāpēc kaut kāds process un cik ilgi notiek? Tā ir tā kontroles iespēja, ka ja man izstāsta tas uzņēmējs, ko viņš darīs ar maniem datiem, tad es zinu to spēles laukumu,  un es varu izlemt, vai es piekrītu tiem spēles noteikumiem vai nē. Tā paradigma mainās, ka, ja jūs pelnāt uz maniem datiem, tad man ir tiesības zināt kā,” skaidro Sertificēto datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča.

“Regula neko mums neaizliedz, bet regula ikvienam no mums dod daudz daudz plašākas tiesības, un savukārt tiem, kas apstrādā datus, uzliek ievērojami lielākus pienākumus,” norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Cits citu joprojām drīkstēs apsveikt ar radio sveicieniem un publicēt apsveikumus vai sēru vēstis laikrakstos. Saistībā ar jauno datu regulu, izplatījies mīts, ka tā krietni ierobežos iedzīvotāju ikdienas dzīves paradumus, taču eksperti uzsver – regula neattiecas uz to, kas tiek darīts privātām vajadzībām, tai skaitā uz datu – fotogrāfiju vai video –  ievietošanu sociālajos tīklos, arī,  ja materiālos redzami nepazīstami cilvēki.

“Tas pats attieksies arī uz to, ka vecāks aiziet un nofotografē sava bērna izlaidumu, tās ir diezgan klasiski privātas vajadzības, ja šī bilde tiek ievietota sociālajā tīklā, tās joprojām būs privātās vajadzības. ja šādu te pašu attēlu izdara kāds cits, ar nolūku no tā gūt kādu labumu, pārdot attēlu, reklamēties, tad jau uz šo attēlu regulas prasības attieksies,” teic Datu Valsts inspekcijas ES un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Lauris Linabergs.

Uzņēmēji, kas pārkāps Vispārīgo datu aizsardzības regulu, vispirms tikšot konsultēti, kā novērst pārkāpumus, un tikai ļaunprātības gadījumos sodīti. “Ja mēs atteiksimies no sodiem vispār, tad mēs radīsim situāciju, ka kāda daļa tirgus dalībnieku ievēro likumu, un tērē tam līdzekļus, bet kāda cita daļa neizturas ar tik lielu atbildību pret ieviestajiem nosacījumiem, līdz ar to rupjāku pārkāpumu gadījumā sodi būs jāpiemēro un tie tiks piemēroti,” norāda Linabergs.

“Vēl viens mīts, kas tiek plaši izplatīts, ir ka ar regulas ieviešanu budžetā jau prognozēti miljoni eiro, kas tiks iekasēti naudas sodos, tās ir absolūtas muļķības,” uzver Rasnačs.

Miljonos eiro mērāmie sodi, kas locīti datu aizsardzības regulas kontekstā, nav gaidāmi mazajiem uzņēmējiem, bet gan globālajām kompānijām, kas pārkāps regulas prasības.

2 komentāri