Jau pēc diviem mēnešiem personu datu aizsardzības prasības kļūs krietni stingrākas

1 komentārs

Šā gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) spēkā stāsies jauna datu aizsardzības regula. Tas nozīmē, ka gaidāmas ļoti lielas pārmaiņas tajā, kā tiek vākta, glabāta un apstrādāta informācija par jebkuru no mums.

Arī Latvijas atbildīgās iestādes cenšas stāstīt, kādas izmaiņas tad īsti gaidāmas, taču daudzi jautājumi joprojām ir neskaidri.

Pēc jaunās regulas definējuma personas dati ir vārds, adrese, atrašanās vieta, ziņas par veselību, ienākumi, cilvēka identitāte internetā un daudzas citas lietas. Regulējums mainīts, lai ES pilsoņi varētu labāk pārvaldīt savus datus.

Regula paredz dažādus personas datu aizsardzības veidus. Piemēram, privātpersona varēs pieprasīt datu pārzinim informāciju dzēst vai labot, iebilst pret datu apstrādi.

Pakalpojumu sniedzējiem būs arī vairāk jānopūlas, lai saņemtu personas piekrišanu datu apstrādei, tāpēc gaidāmas izmaiņas iesniegumu formās, piemēram, saistībā ar klientu kartēm, dalību pētījumos vai reklāmu saņemšanu.

Personu datus apstrādājošiem uzņēmumiem vajadzēs būt īpašam datu aizsardzības speciālistam. Par noteikumu pārkāpumiem regulā paredzēt brangi sodi, un eksperti jau iepriekš norādījuši, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem būs problēmas ar jauno prasību izpildi.

Tieslietu ministrija un Datu valsts inspekcija gan sola būt saprotoša.

Trešdien rīkotajā preses konferencē bija pamatīgas neskaidrības, kā jaunie noteikumi varētu atsaukties uz žurnālistu darbu. Ko drīkstēs filmēt un fotografēt, kādus personu datus atļauts atspoguļot. Līdzīgā situācijā ir akadēmiķi vai mākslas fotogrāfi, kuri vēlas uzņemt kadrus sabiedriskās vietās.

Kritēriji, pēc kādiem vērtēt strīdīgas situācijas, ir samērā abstrakti, piemēram, ieguldījums sabiedriski būtiskā debatē, personas atpazīstamība, darbību konteksts un citi.

Par konkrētām situācijām, piemēram, trešdienas preses konferencē, atbildes saņemtas netika. Katrs gadījums tikšot vērtēts individuāli – ja vajadzēs, tiesā.

1 komentārs