Komentāri
Ja zemu ienākumu valstīs visi bērni mācētu lasīt, pasaules nabadzības līmenis varētu kristies par 12%
FOTO: LETA

Ja zemu ienākumu valstīs visi bērni mācētu lasīt, pasaules nabadzības līmenis varētu samazināties par 12%, liecina Eiropas Parlamenta veiktais pētījums par izglītības lomu attīstībā.

Pieeja kvalitatīvai izglītībai ir būtisks attīstības priekšnosacījums, turklāt iedzīvotāju lasītprasme tiek attiecināta uz nabadzību un tās līmeņa svārstībām, uzsvērts pētījumā. Izglītība sekmē ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, kā arī veicina gan sabiedrības, gan valdības stabilitāti un atbildību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Izglītība nevar tikt skatīta kā no citām jomām izolēta nozare – tā ir cieši saistīta ar bērnu veselību, dzimumu vienlīdzību, cilvēktiesībām, mieru un darba iespējām, teikts pētījumā. Īpašu uzmanību pievēršot riska grupām, kas var tikt pakļautas sociālajai atstumtībai, secināts, ka izglītības sektorā tieši meiteņu izglītošana “nes vienu no lielākajām ražām” attīstības ieguldījuma jomā.

Laikā no 1999.gada līdz 2011.gadam izdevumi izglītībai vidēji pasaulē palielinājušies no 4,6% līdz 5,1% no iekšzemes kopprodukta, tomēr budžeta procentuālais sadalījums izglītībai palicis nemainīgs.

Līdz šī gada beigām 164 valstīm būtu jāpaveic vairāki darbi, par kuriem 2000.gadā vienojās Pasaules Izglītības foruma dalībnieki. Pirmais no mērķiem ir uzlabot aprūpes un izglītības kvalitāti jau agrā bērnībā. Nākamais mērķis ir sasniegt universālu pamatizglītību, savukārt trešais mērķis paredz izglītības platformā samērot jauniešiem un pieaugušajiem nepieciešamās prasmes un iemaņas. Līdz šī gada beigām būtu jāuzlabo arī pieaugušo lasītprasme, jāveicina dzimumu vienlīdzība izglītībā, kā arī jākāpina izglītības kvalitāte.

Pētījumā secināts, ka, neraugoties uz izglītības sistēmas uzlabojumiem, piemēram, Āfrikas vai Āzijas valstīs, neviens no minētajiem mērķiem līdz šī gada beigām globāli netiks sasniegts.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl