16 komentāri

Vai būtu jāatsakās no Līgovakara un Jāņu dienas svinēšanas par labu vasaras astronomisko saulgriežu svinēšanai?

Par to trešdien, 16. maijā, sprieda Saeimas deputāti, turpinot revidēt svētku kalendāru.

Deputāts Askolds Kļaviņš iesniedzis priekšlikumu atteikties no valsts svētku brīvdienām 23. un 24. jūnija, un to vietā par oficiāli svinamiem svētkiem noteikt astronomiskos saulgriežus un dienu pēc tiem, kas ir 21. un 22. jūnijā. Viņš norāda, ka saulgriežu svinēšanai ir senas tradīcijas. Savukārt 24. jūniju, kas ir Jāņa Kristītāja dzimšanas diena, kā baznīcas svētkus, svinot vien neliela daļa tautas. Aizstāvot savu priekšlikumu, deputāts piesauca arī papardes zieda meklēšanu.

Askolds Kļaviņš
Saeimas deputāts, ZZS

Es esmu biologs. Es zinu, ka papardes zieds zied vienreiz gadā – tikai saulgriežu naktī. Ja šo papardes ziedu meklē divas dienas vēlāk, tad tauta nedzimst, kā nākas.

Tomēr priekšlikums neguva Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu atbalstu.

Ilmārs Latkovskis
Saeimas deputāts

Ja mēs tā ļoti virspusēji skatāmies, tad šīs ir nenopietnas lietas. Bet, ja ejam dziļumā, tad tās ir pārāk nopietnas, lai ar tām nodarbotos tā žvīk žvāk un lielā jautrībā, un ar, teiksim, politiskām ambīcijām.

Tikmēr deputāti atsaukuši priekšlikumu likvidēt pirmā maija brīvdienu. Šāds aicinājums iepriekš tika izteikts, lai kompensētu vairāk nekā astoņu miljonu eiro prognozētos zaudējumus valsts budžetam, ko radītu jaunas brīvdienas ieviešana 11. novembrī, par ko Saeima konceptuāli jau ir vienojusies.

Vienlaikus atbalstīti priekšlikumi ieviest četras jaunas atzīmējamās dienās. Tas izraisīja vairāku deputātu kritiku par to, ka kalendāra pārskatīšanā ir iestājies haoss, jo nav nekādu kritēriju atzīmējamo dienu noteikšanai.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl