74 komentāri

Iemesls straujajam iedzīvotāju skaita kritumam Latvijā ir ne tik daudz zemā dzimstība, bet migrācija.
Ekonomikas ministrija lēš – kopš 2000. gada no Latvijas aizbraukuši 270 tūkst. cilvēku.

Tam turpinoties, pēc gadiem desmit Latvijā būs palikuši tikai 1,6 miljoni iedzīvotāju. Ministrijā tapis plāns, kā tendenci lauzt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

No Latvijas joprojām ik gadu izbrauc 20 000 cilvēku jeb tikpat, cik dzīvo Cēsīs. Savukārt no peļņas ārzemēs atgriežas aptuveni 5000 cilvēku. Nav grūti sarēķināt – lai mūsu valsts iztukšošanos apturētu, vienam skaitlim būtu jākļūst divas reizes mazākam, bet otram – jādubultojas. Tomēr pat paši optimistiskākie ierēdņi atzīst – kamēr mūsu valstī algas nebūs tādas kā Rietumeiropā, uz to cerības nav lielas.

“Paraugemigrante” Olita – no Īrijas atgriezusies jau ar ģimeni un biznesa plāniem

Olita Prancāne uz Īriju no dzimtajām Cēsīm aizbrauca pirms 13 gadiem pirmajā viesstrādnieku vilnī, kad Latvija bija tikko iestājusies Eiropas Savienībā. Peļņā viņa devās, kā pati saka, visai ekstrēmi. Vienkārši pēc sludinājuma kopā ar svešiem cilvēkiem iesēdās busiņā un aizbrauca uz Īriju lasīt rododendrus.

Olita Prancāne
cēsiniece

Ļoti smuki bija, man likās, kas es tā kā pasakā iebraucu Korkas ostā. Mājiņas kalnā katra savādākā krāsā tā skaisti. Bet viegli tur nebija. Drēbes mēs saplēsām pirmajā dienā.

Sākotnējais plāns nostrādāt ārzemēs tikai vienu sezonu pāraudzis 13 gados. Turpat Īrijā satikts arī vīrs un abu jaunāko dēlu Reiņa un Madara tēvs – šoferis tālbraucējs no Latvijas. Tomēr ārzemēs pavisam palikt Olita nekad nav plānojusi – visu laiku atlikta nauda Cēsīs palikušās vecāku mājas remontam. Kad tas pabeigts, ģimene sakrāmējusi mantas busiņā un šovasar atgriezusies Latvijā.

Olita Prancāne

Kad es citiem cilvēkiem saku, ka mēs brauksim mājās, viņiem gandrīz visiem asaras acīs. Visi grib mājās, es domāju tur maz, kas negrib. Vienkārši nav iespēju – citiem jau nav kam tur apakšā būtu māja vai īpašumi, kur atgriezties, citiem pat nav, kur atgriezties.

Olitu varētu dēvēt pat par paraugreemigrantu – viņa uz Latviju ir atvedusi trīs dēlus, kuri citādi būtu auguši un asimilējušies Īrijā. Un šeit Latvijā viņa nevienam palīdzību neprasa, bet grib nodarboties ar biznesu – Olita plāno rīkot bērnu ballītes un izīrēt istabu tūristiem, bet viņas vīrs – atvērt savu auto remontdarbnīcu.

Tieši uz šādiem cilvēkiem valsts cer kā tiem, kas strādās un maksās nodokļus nākotnē. Jo turpinoties pašreizējām tendencēm, Latvijas iedzīvotāju skaits jau 2030. gadā varētu nokrist līdz 1,6 miljoniem. No kuriem turklāt gandrīz puse (46%) būs vecāki par 50 gadiem.

Ekonomikas ministrijā tapis plāns

Ekonomikas ministrijā tapis Latvijas attīstības scenārijs, kurā iedzīvotāju skaits tomēr nerūk tik strauji – saskaņā ar to, 2030.gadā Latvijā būtu nevis 1,6, bet 1,8 miljoni iedzīvotāju. Kopējais iebraucēju skaits pārsniegtu izbraucējus līdz 2027. gadam.

Lai tas notiktu, būtiski jāaug darba samaksai. Tiek prognozēts, ka saglabājoties pašreizējiem ekonomikas izaugsmes tempiem, nākamgad vidējā alga pārsniegs 1000 eiro, bet vēl pēc trim vai četriem gadiem – pusotru tūkstoti.

Jānis Salmiņš
EM TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRPOLITIKAS DEPARTAMENTA DIREKTORS

Lai kaut cik jēgpilni runātu par reemigrāciju, Latvijā ir jābūt darba vietām un pietiekami lielām algām. Kas ir primārie faktori, lai cilvēki vairs nebrauktu prom, un otrkārt būtu motivēti atgriezties.

Latvijas Universitātes pētījumā, puse ārzemēs dzīvojošo latviešu norādīja, ka būtu gatavi atgriezties, ja varētu saņemt 1000 eiro uz rokas. Algai sasniedzot pusotru tūkstoti, mājup postos jau 75% emigrantu.

“Ods iekož, tu esi priecīgs – dzimtais ods”

Lai Latvijā varētu atļauties šādas algas, ir būtiski jāmainās gan ekonomikai, biznesam kļūstot produktīvākam, gan jāreformē izglītības sistēma, to pielāgojot darba tirgus prasībām.

Kamēr tas nav noticis, cilvēki lielākoties brauc atpakaļ emocionālo saišu dēļ. Kā Mārtiņš Neļķe, kurš atgriezies pēc trim veiksmīgas karjeras gadiem Vācijas Alpu kalnu pakājē.

Mārtiņš Neļķe
cēsinieks

Beigās sāka jau tie Alpi smacēt – tas nav tā kā filmā Mūzikas skaņas, ka tu esi piedzimis Alpos. Tu esi piedzimis, kur horizonts līdzens, un tu gribi to saulrietu redzēt. Atlido mājās, no lidostas pa taisno uz “Lidiņu” ieēst karbonādi. Ods iekož, tu esi priecīgs – dzimtais ods.

Šobrīd Latvijā ik gadu atgriežas aptuveni 5000 reemigrantu. Lai viņu skaits augtu, ir arī ārkārtīgi svarīgi uzturēt kontaktus ar diasporu – tā uzsver pētniece Inta Mieriņa. Jo ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni ātri asimilējas – aizmirst dzimto valodu un zaudē emocionālo saikni ar Latviju. Ja tam ļauj notikt, atgriešanās iespēja kļūst niecīga.

Inta Mieriņa
LU MIGRĀCIJAS UN DIASPORAS CENTRA DIREKTORE

Līdz ar to mums ir jādomā stratēģiski – ja arī šobrīd ekonomiskā situācija nav labvēlīga, lai panāktu liela skaita emigrējušo atgriešanos, tad mums ir svarīgi vismaz šajā laikā rūpēties par to, lai tiek saglabāta saikne ar Latviju, valodas zināšanas, piederības sajūta.

Cēsu pašvaldība ir viens no labajiem piemēriem komunikācijā ar diasporu. Kopš 2014. gada pašvaldības vadītāji brauc pie novadniekiem ārzemēs. Piemēram, Olitas ģimene ar Cēsu mēru tikusies jau Īrijā. Pašvaldība arī piedāvā grantus jaunajiem uzņēmējiem, uz kuriem aktīvi piesakās tieši reemigranti, un palīdz reemigrantu bērniem iekārtoties skolās.

Tomēr lauzt negatīvo migrācijas bilanci nebūs vienkārši. Arī mājās atbraukušie reemigranti neizslēdz iespēju nākotnē braukt prom atkal.

TOP komentāri

  • Janis  Kavanskis
  • Arturs Kasuba
  • Reāliste...
    +14 +14 0

    Reāliste...

    Es personīgi pazīstu 4 ģimenes, kuras plāno aizbraukt no LV - 2 nākošgad (7 cilvēki), un 2 pēc gada (cilvēki). Kā arī viena ģimene, kura vēl ir pārdomās. Tik lielā skaitā no mana paziņu loka vēl nav braukuši prom. Reemigrācija ?!?! Tfu....

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā “X Faktora” talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā "X Faktora" talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Pasaules slavenajā mūzikas šovā “X Faktors” sevi spilgti pieteikuši vairums Latvijas dziedošo talantu. Kāpt uz skatuves, visnotaļ, palīdz ne vien draugu un ģimenes atbalsts, bet arī drosme un pārliecība – šajā jautājumā dziedātājiem atbalstu sniedz iepirkšanās centrs “Domina Shopping”, kā arī stiliste un modes dizainere Indra Salceviča.

Lasi vēl