Izvērtē iespēju ļaut bērnu vecākiem lemt, vai Covid-19 laikā bērnu sūtīt uz skolu

185 komentāri
Izvērtē iespēju ļaut bērnu vecākiem lemt, vai Covid-19 laikā bērnu sūtīt uz skolu
KASPARS KRAFTS, F64

Latvijā tiek izvērtēta iespēja, vai ļaut bērnu vecākiem pašiem izlemt – Covid-19 laikā atvases sūtīt uz skolu vai ne, vienlaikus nodrošinot iespēju bērniem mācīties attālināti, pirmdien, 26. oktobrī, pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns akcentēja, ka patlaban jādomā, kā saglabāt cilvēku veselību un nobremzēt pandēmijas izplatīšanos, kā arī palīdzēt Covid-19 pandēmijas laikā lielākajās grūtībās nonākušajiem cilvēkiem.

“Pirmkārt, jādod iespēja cilvēkiem pēc iespējas vairāk samazināt savus kontaktus, samazināt tikšanās klātienē, bet nesamazināt tikšanās iespējas tur, kur tas ir akūti nepieciešams, piemēram, izglītības sfērā,” pauda tieslietu ministrs.

Viņš teica, ka jādod iespēja bērnu vecākiem izvēlēties, vai viņu atvases sūtīt vai nesūtīt uz skolu klātienē, tad meklēt risinājumus, kā bērniem nodrošināt mācības attālināti. “Skola ir viena no vidēm, kur slimība izplatās, kas ir bīstami, un mums par to jādomā,” pauda tieslietu ministrs, skaidrojot, ka no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) saņēmis konceptuālu piekrišanu šādam priekšlikumam.

Tāpat tieslietu ministrs atzina, ka varētu apsvērt slēgt azartspēļu iestādes, lai samazinātu potenciālās inficēšanās ar Covid-19 vietas. “Absolūti šobrīd, šajā laikā nevajadzīgas institūcijas un iestādes. Un, es domāju, ka tĀs varētu apsvērt tuvākajā laikā arī slēgt vispār,” sacīja tieslietu ministrs.

Tikmēr ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem norādīja, ka Covid-19 pandēmija ir nopietns risks kopējai sabiedrības veselībai.

“Mums šobrīd ir iespēja rīkoties izlēmīgi, lai mēs nenonāktu līdz situācijai, kuras cena varētu būt daudzu cilvēku dzīvība un lieli ekonomikas zaudējumi,” akcentēja valdības vadītājs.

Kariņš norādīja, ka minētā dēļ viņš otrdien, 27. oktobrī, sasaucis Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdi, lai lemtu par tūlītēju rīcību Covid-19 izplatības ierobežošanas stratēģijas īstenošanā, tostarp stingrākiem drošības pasākumiem un testēšanas kapacitātes būtisku palielināšanu.

“Diemžēl šobrīd šis vīruss Latvijā izplatās ātrāk, nekā mēs kā sabiedrība esam līdz šim spējuši reaģēt. Mums ir vajadzīga skaidra stratēģija, kas visiem būtu saprotama. Mums arī, tajā skaitā ir jāatrisina tas, kā mēs varam būtiski palielināt testēšanas kapacitāti, kas visā pasaulē ir pierādījies kā viens no galvenajiem instrumentiem, kā varam ierobežot vīrusu. Iespējams, [tādējādi] atklājot cilvēkus, kas ir tā pārnēsātāji, bet, neizjūtot simptomus, nevēršas pēc medicīniskās palīdzības,” pauda Kariņš.

Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) līdzpriekšsēdētājs un apvienību veidojošās partijas Kustība “Par!” vadītājs Daniels Pavļuts piekrita, ka patlaban nav atbildīgāka uzdevuma kā Covid-19 izplatības ierobežošana, būtiski palielinot testēšanas apmērus. Viņaprāt, ar iespējamajiem līdzekļiem jāvēršas pret tādu vīrusa izplatību, kāda veidojas patlaban Latvijā.

Kariņš arī norādīja, ka mazliet iecerēts pārveidot Covid-19 situācijas vadības veidu – galvenā rūpe ir sabiedrības veselība, kas ir rezultāts, uz ko plānots orientēt visu valdības darbu.

Viņš skaidroja, ka līdz šim ir bijušas divas Krīzes vadības padomes sēdes, no kurām pēdējā notika pirms nedēļas. Krīzes vadības padomē darbojas visu atbildīgo ministriju pārstāvji, notiek apspriedes un informācijas apmaiņa, tostarp piedaloties speciālistiem, lai informētu par Covid-19 izplatību. Šāda tipa sēdes iecerēts mainīt no informatīvām uz tādām, kurās pieņemt lēmumus. Agrīnā Covid-19 izplatības fāzē vēl ir iespējams rīkoties un situāciju vērst par labu. Šajā nolūkā ministrijām cieši jāsadarbojas valdības līmenī.

“Diemžēl slimība turpina plaši izvērsties Latvijā, mums vēl ir iespēja situāciju pagriezt pretējā virzienā,” pārliecināts Kariņš.

Viņš teica, ja Latvija neizmantos iespēju panākt Covid-19 gadījumu samazināšanos, valsti nebūs iespējams apturēt no nonākšanas līdzīgā situācijā, kādā ir atsevišķas citas valstis Eiropā, kurām iepriekš trūka izlēmības, bet tagad nākas izmantot drastiskus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Kariņš arī sagaida ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) piedāvājumu piecu miljonu eiro atbalsta sadalei Covid-19 skartajai tūrisma nozarei.

“Pavasarī pieņēmām lēmumu, kādas atbalsta naudas summāri ieguldīt dažādās nozarēs, tūrismam paredzot 20 miljonus eiro. Līdz šim apmēram 15 miljoni eiro ieguldīti šajā nozarē,” atgādināja Kariņš, vienlaikus pastāstot, ka ekonomikas ministrs 26.oktobrī iepazīstinājis ar redzējumu, kā tūrisma sfēras atbalstam varētu novirzīt vēl papildu piecus miljonus eiro.