Izvēloties nākotnes profesiju, jaunieši arvien biežāk domā par medicīnu

4 komentāri

Latvijas medicīnas sistēmai ir nākotne. Neskatoties uz bēdīgo situāciju veselības aprūpes sistēmā un ārstu zemo atalgojumu – tieši mediķu profesija ir tā par kuru jaunieši šogad izrādījuši vislielāko interesi jaunnedēļ gaidāmajā ēnu dienā. Tik liels pieprasījums ēnot visa veida medicīnas speciālistus ir pirmo reizi ēnu dienu pastāvēšanas vēsturē. Kāpēc tā? Ar skolnieci, kura sapņo kļūt par ārsti sarunājās TV3 Ziņas.

Luīze Ustuopa ir Rīgas Francu liceja 11. klases skolniece. Savu dzīvi nākotnē meitene vēlas saistīt ar medicīnu. Tieši tāpēc šogad ēnu dienā iepazīs anesteziologa profesiju.

“Man pašai ir bijušas operācijas gan ar vispārējo, gan ar lokālo anestēziju, man arī krustmāte ir topošā anestezioloģe un līdz ar to man jau kādu laiku ir bijusi šī te interese par medicīnu. Varbūt ķirurģe es negribētu un nevarētu būt, bet anesteziologa profesija noteikti ir tāda ko es gribētu vairāk izprast, jo es joprojām nevaru izprast kā var būt tā ka cilvēku iemidzina, viņš neko nejūt līdz ar to man tas saistoši pašai,” teic Luīze.

Kā izrādās, ēnot speciālistus nemaz nav tik viegli, Luīzei šī ir trešā reize, kad pieteikusies ēnot tieši šīs profesijas pārstāvi: “Katru gadu es izvēlos to savu vakanci ko es gribētu ēnot un uzrakstu motivācijas vēstuli kāpēc, ko es vēlos sagaidīt un tad attiecīgi katrs šis te ēnu devējs izvēlas un pieņem lēmumu vai nu akceptē vai nē. Es jau iepriekš esmu mēģinājusi pieteikties tieši uz anesteziologu, bet man tikai šogad paveicās, jo pagājušogad un aizpagājušogad mani nepieņēma.”

Kopumā bija iespēja ēnot vien septiņus anesteziologus visā valstī. Interese par šo profesiju šogad bija tik liela, ka vakanci nācās slēgt vien pāris stundas pēc izvietošanas. Luīze ir ļoti gandarīta par iespēju būt vienai no retajiem, kam paveicās, jo tieši ēnu dienā piedzīvotais palīdzēs meitenei izšķirties, vai tiešām nākotni saistīt ar medicīnu.

“Es gribētu vairāk izprast viņu dienaskārtību, kādi viņiem ir tiešie pienākumi, kāda ir atbildība ko viņi uzņemas uzdot arī kādus jautājumus. Viens ir tas, ko es varu izlasīt internetā ko šajā profesijā dara, bet pavisam cits ir, ka es pati varu iejusties tā cilvēka lomā un redzēt katru dienu ar ko viņš saskaras,” stāsta jauniete.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ēnotāji vietas veselības aprūpē šogad aizpildīja visātrāk. Ja pērn vispieprasītākās profesijas bija  programmētājs, pilots, stjuarts un  inženieris, šogad situācija ir ievērojami pamainījusies un  audzis to skolēnu skaits, kas savu profesiju nākotnē vēlas saistīt ar veselības aprūpi.

“Medicīnas nozare kā tāda ir vispieprasītākā no jauniešu puses, ja mēs sasummējam visus ārstus, NMPD darbiniekus faktiski kopa vienā tabulā. Medicīna kā visa nozare pirmo reizi 1. vietā – tādi gadījumi nav bijuši visa ēnu dienas vēsturē. Viņi cer, iespējams, kad kļūs pēc tiem septiņiem astoņiem gadiem par ārstiem, nozare būs sakārtota.”

Turklāt jaunieši kļuvuši piezemētāki. Ja vēl pirms pāris gadiem aptaujas liecināja, ka Latvijas jauniešiem ir augstākās atalgojuma prasības Baltijas valstīs – precīzāk, jaunieši uzskatīja, ka uzsākot darba gaitas ik mēnesi bankas kontā vajadzētu saņemt vismaz 1000 eiro, tad šogad gaidas par atalgojumu pirmajā darba vietā ir krietni pieticīgākas.

“No 500-700 eiro no 500 -800 eiro kategorijā ir atbildējuši 60% jauniešu, savukārt virs 1000 ir tikai 8% līdz ar to viņi ir ļoti reālistiski un salīdzinoši piezemēti. Mēs veicām aptauju, lai noskaidrotu, kas ir svarīgs jaunietim jaunajā darba vietā un tur bija jāsarindo atalgojums, darba vide, elastīgs darba laiks vai iespēja personīgajai izaugsmei, tad pirmajā vietā viennozīmīgi bija personīgā izaugsme un atalgojums bija pēdējā vietā,” saka ”Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Arī Luīze neslēpj, ka atalgojums noteikti nav noteicošais faktors profesijas izvēlē: “Kāpēc es vēlos? Gan jau tāpēc, ka var palīdzēt cilvēkiem. Es apzinos, ka ir diezgan liela slodze, atalgojums varbūt nav tik liels kā ārsti būt pelnījuši.”

Līdz ar to, varbūt ir cerība, ka mediķu nākotnē Latvijā netrūks. Cerības gan nevieš skats uz izglītības nozari – interese par pedagogu darbu nekad iepriekš nav bijusi tik zema kā šogad.

“Tikai 1%, kas saka, ka dosies studēt izglītību un tie ir 3500 respondenti. Un jā – kad ir jāceļ šīs pedagogu profesijas un atalgojums, jo mēs attapsimies pie tā ka šie te pedagogi mums nebūs jo jauniešiem nav interese studēt pedagoģiju,” teic ”Junior Achievement Latvia” vadītājs.

4 komentāri