Komentāri

Latvija izveidojusi sarakstu ar ēkām, kur varētu izmitināt patvēruma meklētājus, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Saraksta saturu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP) nevēlas publiskot, vien norāda, ka tas ir aptuveni piecas lappuses garš.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vēstuli ar lūgumu izvērtēt iespējas, kur izmitināt patvēruma meklētājus, pašvaldības saņēma pagājušā gada oktobrī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Valdība vērsās visu novadu un pilsētu pašvaldībās, ņemot vērā notikumu attīstību Ukrainā un potenciāli iespējamo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no Ukrainas.

Lai gan saraksts tapis gada nogalē, reaģējot uz krīzi Ukrainā, tagad tas ieguvis jaunu aktualitāti. PMLP norāda, ka to izmantos jaunizveidotās darba grupas eksperti, kuru uzdevums ir sagatavot plānu, kā integrēt 250 Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļus.

PMLP pašvaldību atsaucību vērtē kā diezgan lielu. Piedāvāto ēku piemērotība dzīvošanai gan esot dažāda.

”Ir ļoti daudz īpašumu, kuri diemžēl, jāatzīst, nav tādā kārtībā, lai mēs varētu šodien izmitināt lielu skaitu patvēruma meklētāju. Bet, protams, ir arī īpašumi, kuri ir gatavi jau šodien uzņemt šo lielo skaitu patvēruma meklētāju,” skaidroja pārvaldes pārstāve Laura Laiva.

Viena no pilsētām, kura lūgumam atsaucās, ir Jelgava. Pašvaldība iebraucēju potenciālai izmitināšanai ir piedāvājusi kādu pašvaldībai piederošo ēku, tajā atvēlot piecas telpas. Katra ir apmēram 20 kvadrātmetru liela. Domē stāsta, ka tā ir kopmītņu tipa māja, kas patlaban jau ir apdzīvota.

”Pašvaldība šeit izmitina īrniekus. Uz to brīdi, kad būs nepieciešamība, tad arī skatīsies konkrēti, kuras telpas būs brīvas. Tajās šos patvēruma meklētājus arī varētu izmitināt,” teica Jelgavas pilsētas domes pārstāve Līga Klismeta. Viņa sola, ka piecas dzīvojamās telpas tiks nodrošinātas.

Savukārt Rīga atvēlējusi kādu bijušo skolu, kas atrodas Vecmīlgrāvī, Skuju ielā. Rīgas domē norāda, ka ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr, lai tajā dzīvotu, būtu jāiegulda nauda.

”Viennozīmīgi vajadzētu ieguldīt. Saprotiet, kā jebkurā skolā – tur ir klases, lieli gaiteņi. Vajadzētu saprast. Teikšu tā, mēs šobrīd nezinām konkrēti, kā pielāgot – vai tā būs liela māja vai atsevišķi grupu dzīvokļi. Pašlaik par to neviens nerunā un nediskutē,” raidījumam skaidroja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tomēr ir saņemti arī atteikumi. LNT Ziņas noskaidrojušas, ka piemērotu dzīvojamo telpu, ko piedāvāt imigrantiem, nav, piemēram, Kuldīgā un Rēzeknē. Kuldīgas novada domē norādīja, ka iebraucējus, iespējams, varētu izmitināt kādā no pagastiem, ja valsts finansētu telpu remontu. Bet Rēzeknes pilsētas domē sacīja, ka vietējie iedzīvotāji gaida rindā uz pašvaldības dzīvokļiem, tāpēc par bēgļu izmitināšanu nevar būt ne runas.

Lūgumu izvērtēt iespējas izmitināt bēgļus saņēmušas ne vien pašvaldības, bet arī uzņēmēji – viesnīcu un viesu māju īpašnieki. Kā norāda PMLP, aicinājumam ir atsaukušās vairākas privātpersonas, turklāt atsevišķi uzņēmēji apliecinājuši gatavību izmitināt migrantus, par to neprasot samaksu.

Skaties video:

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl