Izveidota viena no dīvainākajām muzeju kolekcijām Latvijā – tetovēto ādu katalogs

0 Komentāru

Izveidots neparasts un dažiem var šķist pat baiss katalogs. Runa ir par vienu no dīvainākajām muzeju kolekcijām Latvijā – tie ir anatomijas muzeja tetovēto ādu eksponāti, kas sadarbībā ar māksliniekiem ir iemūžināti jaunā katalogā.

Atjaunotajā anatomijas muzejā ir daudz neparastu eksponātu. Taču teju simts gadus senie tetovētu ādu preparāti radījuši jautājumus pat muzeja vadītājai Ievai Lībietei. Tāpēc viņa aizsāka meklēt atbildes.

“Rīgas legālo prieka namu rajonā Grāvja ielā izcēlās konflikts ar diviem muzikantiem un vienu 21 gadu vecu Nikolaju A., jau iepriekš sodītu iebraucēju no Orlas,” muzeja vadītāja lasa simts gadus senu Rīgas kriminālo hroniku. Pateicoties tam, ka ir zināmi tetovējumu īpašnieku vārdi, hronikā izdevās atrast avīžrakstu par 270. preparāta saimnieku Nikolaju jeb Kolčaku.

“Tiem anatomiem, kas šos te preparātus veidoja, bija tie svarīgi ne tikai kā preparāti, bet arī cilvēki, kuriem tie piederējuši. Nevienai sirdij vai plaušai nav atzīmēts, no kā tas nācis,” saka Lībiete.

Tas, ka tetovējumiem ir iespēja uzzināt saimnieka vārdu, muzeja vadītāju uzvedināja domāt, ka atbildi iespējams atrast, pētot līdzīgas 19. gadsimta nogales, bet jau kriminologu kolekcijas citās valstīs.

“Kriminologi sāka izvirzīt teorijas par to, ka tetovējums iespējami ir iedzimto kriminālo noslieču ārējā izpausme,” bilst Lībiete.

Senie tetovējumi ieinteresēja arī māksliniekus Kristiānu Brekti un Aleksandru Breži. Viņi anatomijas muzejā redzamos preparātus ir iemūžinājuši Tetovēto ādu katalogā.

“Taisīti ar “stick and pock” metodi, vienkārši ar adatiņu ir bakstīts, neviens nav profesionālis, viss naivisma stilā,” stāsta Lībiete.

Tetovēšanas mākslas piederumi mūsdienās, protams, ir krietni augstvērtīgāki, taču arī to nozīme ir krietni citāda. Tomēr nu jau teju simts gadus senajos tetovējumos ir kaut kas tāds, kas nav tagadējos darbos. Katalogā ir muzeja preparātu foto, pārzīmēto tetovējumu mākslinieku darbi un arī izraksti no senajām avīzēm.
0 Komentāru