Izslēdzām gaismas un aizvērām aizkarus: viesnīcas un restorāna “Pļavas” dīkstāves pieredze

5 komentāri

Šī ir jau otrā krīze manā uzņēmēja pieredzē, līdz ar to zināju, ka jāveido finanšu spilvens. Tā saka Jānis Turks. Viesnīcas un restorāna “Pļavas” īpašnieks Salacgrīvas novadā. Līdzīgi kā daudzi viesmīlības jomas pārstāvji arī viņš bija spiests darbību uz laiku slēgt. Tagad pamazām dzīve atgriežas ierastajās sliedēs.

Restorānam ierastās klientu čalas “Pļavās” nebija dzirdamas teju divus mēnešus. Tukšs ir arī Tv3 ziņu viesošanās brīdī, bet ar nodomu. Sarunu ar viesnīcas-restorāna ”Pļavas” saimnieku notiek no rīta, lai vēlāk netraucētu tiešajiem darba pienākumiem.

Restorānam darboties aizliegts nebija arī iepriekš, taču tas tika aizvērts bažījoties par darbinieku un savu veselību, kā arī prognozēm par klientu apsīkumu. Darbības atsākšanās sakrita ar brīdi, kad ierobežojumu groži tika laisti vaļīgāk.

“Es jau aprīlī biju sapratis, ka tas būs 1. maijs. Tā sajūta bija ļoti forša, jo tas bija kā pirms pieciem gadiem, kad mums te viss bija ar sarkanām lentēm priekšā. Tā bija tāda, kā otrā dzimšanas diena,” stāsta viesnīcas un restorāna “Pļavas” īpašnieks Jānis Turks.

Restorāns un viesnīca kopumā dod darbu līdz sešpadsmit darbiniekiem. Visi bija dīkstāvē, visi par to saņēma pabalstus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

“No sākuma bija neziņa, mums uzņēmējiem, arī VID noteikti bija neziņa, jo bija kaut kas jauns. No sākuma varbūt bija sarežģījumi. Bet bija ātri, jo 18. martā aizvērāmies, tad 5. vai 6. aprīlī jau par pusmartu bija ieskaitīta nauda. Un maijā arī piektajā datumā viss kārtībā,” norāda Turks.

Salīdzinot ar dzirdētiem stāstiem no kolēģiem, sapratis, ka viņa gadījumā viss noritējis diezgan operatīvi.

“Mums paveicās, jo āti noreaģējām, sapratām, kas jādara, lai iesniegtu dokumentus. Lai es pats varētu justies labi , ka mūsu darbiniekiem, sēžot mājās, ir tās naudiņas, jo tas laiks, tā pirmā diena, kad aizvērāmies, tas bija liels šoks. Izslēdzām gaismas, aizvērām aizkarus. Nezinājām cik tas ilgi, mēnesi, divus vai ilgāk. Tad visi devās mājās un mēs palīkām šeit,” atminas Jānis.

Lai arī vada biznesu Igaunijas pierobežā, Jānis Turks ir rīdzinieks. Taču tā kā slēgts tika arī otrs viņa restorāns Vecrīgā, un īpašas vajadzības atrasties galvaspilsētā nebija, Jānis tukšo viesnīcu nolēma apdzīvot pats.

“Brāļa bērni šeit bija. Un bija tāda doma, ka paliekam šeit un iztiekam no tā, kas mums ir. Ar lauku labumiem, kurus te var dabūt. Lieki neriskēt un mums šeit viss pietika.  Pusotru mēnesi bijām gan bārmeņi, gan taisījām ēst, izmantojām un dzīvojāmies te,” norāda “Pļavas” īpašnieks.

Kādam ilgstošais darbs no mājām licis pievērsties skriešanai, kādam pastiprināti pievērsties Holivudas klasikai, Jāņa gadījumā tas bija laiks, kad beidzot darītu to, kam iepriekš nebija laika. Lai arī ”Pļavas” savulaik ieguvušas Salacgrīvas novada apbalvojumu, kā sakārtotākais īpašums, tieši sakopšana kļuva par viņa piepildījumu.

“Mēs ravējām bruģi, zāģējām kokus, krāsojām sienas, jo tas laiks bija jāpavada. Vajadzēja izdarīt to, kam nebija laika. Kad viss strādā, kokus zāģēt nav laika. Nest ārā gultas, skrūvēt lampas, un visus saimnieciskos darbiņus. Bija laiks to visu izdarīt.Grūti ir uz vietas sēdēt. Man ļoti gribējās aizbraukt uz Rīgu, aiziet uz veikaliem, nopirkt vāzi vei vēl kaut ko, bet es biju pateicis, ka nē, man tur nav ko darīt. Bet vienā brīdī apnīk viss,” stāsta Jānis.

Pirmajā maijā atvērās restorāns, divas nedēļas vēlāk pirms tam slēgtās Baltijas valstu robežas. ”Pļāvām” tas ir svarīgi, jo aptuveni puse klientu nav vietējo.

Tas dod cerības, taču spārnos vēl neceļ. Šis ir piesardzīgs optimisms. Pēc robežu atvēršanās lielākā daļa igauņu tālāk par alkohola lieltirgotavu nebrauc. Lai arī ”Pļavas” ir tuvu robežai, “outlets” ir vēl tuvāk.

Kā pārsteigums un vienlaikus cerība ir viesnīcas piepildījums. “Uz vasaru loti daudz rezervācijas iet. Vecās tika atceltas. Kādi 80% tika atceltas. Šobrīd ir rezervācijas tā, ka viņas pildās, diezgan labi. Ar latviešiem,” priecīgs ir viesnīcas īpašnieks.

Darbojoties viesmīlības nozarē Jānim Turkam nācies piedzīvot jau otro krīzi. Pirmā bija 2008. gadā, kad viņš atvēra restorānu Vecrīgā. Tas paliks slēgts vismaz līdz Jāņiem. Otrā tagad. Atbildot, ko viņš ir mācījies, Jānis atbild – nepaliec parādā, veido uzkrājumus.

“Šis laiks lika pārdomāt, ko esmu darījis pareizi un ko nepareizi. Tās lietas, ko biju iemācījies, ka vajadzētu – ja strādā un ir bizness, tad tāpat kā privātpersonai jābūt uzkrājumam. Mēnesim. Diviem. Lai nav tā, ka ja pēkšņi nav alga, tad vairs nav. Es vienmēr saku, jāskatās, kas būs rīt, jo nevaram zināt, kas būs rīt,” saka Jānis Turks.

Divi dīkstāves mēneši uzkrājumus ir padeldējuši. Loģika prasītu tagad pacelt cenas, taču tas atgrūstu apmeklētājus. Vienkārši jāsāk no jauna, saka Jānis Turks.