IZM plāno jaunus kritērijus vidusskolām; skolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu varētu zaudēt valsts finansējumu

0 Komentāru

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar skarbiem noteikumiem vidusskolu optimizācijai. Tiks noteikts minimālais skolēnu skaits klasē un tām mācību iestādēm, kas kritēriju neizpildīs, plānots atņemt valsts finansējumu.

Tādējādi iecerēts veicināt skolu tīkla sakārtošanu, īpaši novados, kur skolēnu trūkst. Vienlaikus gan plānots noteikt virkni izņēmumu, piemēram, pierobežā, kur skolēnu skaits nebūs galvenais kritērijs finansējuma saņemšanai.

Minimālais izglītojamo skaits vidusskolas klasēs šobrīd ir 16, tomēr ar 2020. gadu kritēriji mainīsies, – lielajās pilsētās minimums būs 25 skolēni klasē, Pierīgā 22, savukārt attālos lauku reģionos 12.

Līga Buceniece
IZM Izglītības departamenta direktores vietniece

Mūsu doma ir arī tā, lai vidusskolas būtu modernas, aprīkotas. Tieši šī skolu tīkla sakārtošana varētu būt par pamatu kvalitatīvai izglītībai un arī skolotāju atalgojumam.

Skolēnu skaits gan nebūs vienīgais kritērijs finansējuma saņemšanai, – vērā tiks ņemti arī kvalitātes rādītāji – skolas centralizētajiem eksāmeniem jābūt augstākiem par Latvijas vidējo līmeni. Pasargātas būs arī mācību iestādes pierobežā un mazapdzīvotos reģionos. Noteikumi stāsies spēkā šā gada septembrī, bet reālajā dzīvē izmaiņas būs no 2020. gada rudens, lai pašvaldības paspētu sagatavoties.

IZM gan uzsver, ka noteikumu dēļ nevienu skolu piespiedu kārtā slēgt nevajadzēs. Viss atkarīgs no pašvaldību rocības.

“Šie noteikumi noteikti nenozīmē, ka tiks slēgtas skolas, jo arī tad, ja neizpildās neviens no šiem rādītājiem – ne skolēnu skaits, ne kvalitāte, pašvaldība var izvērtēt. Ja tā uzskata, ka viņiem skola ir vajadzīga ar pieciem skolēniem, tad tā var šo skolu uzturēt, tikai tad viņiem pašiem jāmaksā ir pedagogiem darba samaksa,” skaidro Buceniece.

Pašvaldības par Izglītības ministrijas iecerēm gan nav sajūsmā. Reforma kārtējo reizi nākusi negaidīti.

Gints Kaminskis
Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs

Šajā gadījumā mēs esam jūnijā, mums parādās iecere, kas stājas spēkā jau ar 1. septembri un tālāk 2020. gadā jāsāk nopietni jau strādāt. Protams, šiem noteikumiem vajadzētu iet roku rokā ar kvalitātes kritērijiem, ko mēs neesam redzējuši.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norāda: “Tieši šobrīd ir grūti pateikt, kāda būs tiešā ietekme, jo neviens jau precīzi bērnu skaitu nevar saprogrammēt. Kā piemērs, Ādažos arī labākie bērni tiek valsts ģimnāzijās, un neviens viņus speciāli nemēģina turēt, lai cilvēki brauc uz Rīgu un mācās. Te ir jautājums nevis par to, vai tā ir laba ideja, bet vai tas ir praktiski šādā veidā ieviest pārmaiņas.”

Tikmēr turpinot skolu tīkla optimizāciju, šā gada septembrī durvis vairs nevērs četras Latvijas mācību iestādes – Ludzas un Preiļu novados, Aglonā un Saldū. Savukārt no vidusskolas par pamatskolu tiks pārveidotas kopumā sešas mācību iestādes.
0 Komentāru