Izkļūšanai no Afganistānas Latvijai palīdzību lūguši 13 afgāņu partneri

4 komentāri
Izkļūšanai no Afganistānas Latvijai palīdzību lūguši 13 afgāņu partneri
Attēlam ir ilustratīva nozīme. (EPA/SCNAPIX)

Vienīgajai Afganistānā esošajai Latvijas pilsonei palīdzēt nokļūt mājās izdevās jau augusta vidū, taču pie Latvijas līdz šim pēc palīdzības vērsušies arī 13 afgāņu partneri, kas sadarbojušies ar Nacionālo bruņoto spēku kontingentu vai kā citādi bijuši saistīti ar Latviju, vēsta TV3 Ziņas.

Nils Jansons, Ārlietu ministrijas Otrā divpusējo attiecību departamenta direktors

“Šobrīd ir jau izdevies palīdzēt atstāt Afganistānu divām šādu partneru ģimenēm, kopskaitā deviņiem cilvēkiem. Tie bija militārie tulki. Tiesa gan, viņi izvēlējās nedoties uz Latviju, bet palikt citās valstīs reģionā.”

Tāpat kā citas NATO dalībvalstis, Latvija apņēmusies uzņemt arī daļu bijušo afgāņu darbinieku, kas strādājuši Eiropas Savienībā (ES un NATO starptautiskajās struktūrās. Šādā veidā palīdzēts vēl 19 cilvēkiem, taču viņu skaits varētu pieaugt.

Kā palīdzēt tiem, kuriem līdz oficiālā evakuācijas termiņa beigām nav izdevies izkļūt no Afganistānas, vēl ir neatbildēts jautājums.

“Tiek meklēti risinājumi, un ne viss šobrīd ir prognozējams un paredzams. Arī citas ES NATO valstis meklē šīs iespējas, jo ir palicis liels skaits afgāņu, kuri ir apdraudēti un kuriem vajadzētu palīdzēt,” pauda Ārlietu ministrijas Otrā divpusējo attiecību departamenta direktors Nils Jansons.

Artis Pabriks (AP), aizsardzības ministrs

“Mums arī jāsaprot, ka šajā situācijā mēs esam viena no tām valstīm, kur mēs nevaram aizlidot uz Afganistānu un dabūt viņus no šīs valsts ārā. Mēs varam palīdzēt viņiem ar padomu, varbūt kaut kā citādi, bet viņiem ir jātiek vismaz uz kādu kaimiņvalsti.”

Sadams ir pagaidām pirmais afgānis, kurš ticis līdz Latvijai pēc tam, kad pateicībā par palīdzību mūsu karavīriem piedāvāts patvērums. Viņš gan Latvijā nokļuvis no Baltkrievijas, kur, bēgot no talibiem, uzturējās vairākus mēnešus. Lai vīzas derīguma termiņam noslēdzoties netiktu deportēts uz Afganistānu, Sadams lūdza patvērumu Latvijā.

“Viņš ir bijis viens no cilvēkiem, kas bijis ar mūsu misiju kopā, līdz ar to viņš ir pazīstams. Un par viņu nosacīti galvoja, iestājās viens no mūsu nozares cilvēkiem, kas viņu personīgi pazīst,” skaidroja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

2012. gadā Sadams pievienojās Afganistānas armijai, bet gadu vēlāk sāka sadarboties ar NATO karavīriem. Viņš strādāja kā tulks, nodrošinot armijas saziņu ar vietējiem un arī ieceļotājiem.

Sadams Maleks, afgāņu karavīrs, bijušais NATO sabiedrotais

“Godīgi sakot, mēs bijām ļoti draudzīgi. Starp mums nebija nekādu domstarpību par reliģiju vai kultūru, nebija atšķirību, kas mums liegtu sadarboties. Kad devāmies operācijās, citreiz talibi gribēja mūs nošķirt no NATO ar domu, ka tad mūs neviens neaiztiks, bet mēs par to tikai pasmējāmies un vienmēr palikām kopā. Tas ir iemesls, kādēļ es tik ļoti viņiem uzticējos, jo mēs bijām kā komanda, kā ģimene.”

ASV lēmumu izvest no Afganistānas savu karaspēku viņš sauc par kļūdu, jo talibiem esot būtisks pārspēks, pateicoties palīdzībai no Pakistānas un Irākas puses, kā rezultātā afgāņiem pret viņiem nav bijis nekādu izredžu. Vienlaikus viņš nenoliedz, ka arī afgāņu valdība pieļāvusi būtiskas kļūdas. Pirmkārt, iesaistoties sarunās ar talibiem, līdzšinējais prezidents Ašrafs Gani pats pārrunās nemaz neesot piedalījies un uzticējis tās vadīt cilvēkiem, kuri strādājuši vēl bijušā prezidenta vadībā.

“Un otrā kļūda – prezidents Ašrafs Gani atbrīvoja 5000 talibu, kas bija atzinušies, ka ir nogalinājuši desmitiem cilvēku, tostarp civilos un valdībā strādājošos. Viņus atbrīvoja, lai uzturētu miera sarunas, bet kur tad ir tās miera sarunas?” retoriski vaicā afgāņu karavīrs, bijušais NATO sabiedrotais.

Neraugoties uz izsniegtajām vīzām, lai varētu ilgstoši uzturēties Latvijā, arī afgāņu sabiedrotajiem būs jāizpilda visi noteikumi, kas saistīti ar patvēruma piešķiršanu.

4 komentāri