1 komentārs

Izcilā Latvijas teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane šogad nosvinējusi 95. dzimšanas dienu. Viņas grāmata ”Ardievu, Atlantīda” par dzīvi līdz karam un piedzīvotām holokausta šausmām guvusi lasītāju atzinību, tulkota vairākās valodās. Tagad viņa ir izlēmusi, ka jātop arī otrai grāmatai par piedzīvoto padomju laikā.

LNT ar Valentīnu Freimani tikās Berlīnē, kur tagad ir viņas mājas. “Ir interesanta tāda parādība, ko daudzi nesaprot, ka mums, inteliģences pārsāvjiem Maskavā nebija tikai sliktas varas, apspiedēju centrs, no otras puses tā bija arī tā vieta, kur varēja daudz brīvāk elpot. Tur bija arī augstas domāšanas cilvēki, kurus varēja sastapt un, kuri bija daudz drosmīgāki nekā mēs mājās un ka mēs no viņiem gaidījām atbalstu pret padomju varu mākslas un kultūras jautājumos,” teic teātra un kino zinātniece.

Berlīnē ir daudzas vietas kara laika piemiņai. Arī holokaustā cietušajiem. Valentīna Freimene arī piedzīvojusi kara un holokaustu šausmas, taču viņa sevi par upuri neuzskata, bet par uzvarētāju. Viņasprāt brīvība ir ne tikai valsts stāvoklis vai iekārta, bet īpašība.

Šeit varat plašāk uzzināt izcilās teātra un kino zinātnieces, mākslas zinātņu doktores  atmiņas un pārdomas par mūsdienām gan Eiropas, gan Latvijas kontekstā. Tikšanās ar viņu notika Berlīnē. Cienot kino zinātnieces lūgumu, sarunu netika filmēta. Pirms katra skaņas faila ir īss paskaidrojums ko tajā dzirdēsit.

Šajās atmiņās Valentīna Freimane stāsta par lēmumu nesadarboties ar padomju režīmu un to, kas ļāvis izturēt tā diktēto kārtību.

Sarunā iesaistās arī LNT operators Uldis Veiss, kurš ir mācījies Maskavas Valsts kinematogrāfijas institūtā, ko tulkojumā no krievu valodas saīsināti sauca par ”GIKU”. Uldis arī apmeklējis Freimanes kundzes vadītos kinolektorijus, kuri izglītoja un veidoja pasaules kino izpratni daudziem režisoriem, aktieriem, operatoriem un tiem interesentiem, kuriem izdevās tajos piedalīties.

Vai Latvija būtu jāpublisko to personu vārdi, kuri sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju (VDK) jeb Čeku? Valentīna Freimane piedzīvojusi VDK mēģinājumus viņu savervēt, taču izlēma nesadarboties ar padomju režīmu. Tāpat viņa piedzīvojusi to, ka cilvēki cerējuši, ka tikai daļēji varēs sadarboties ar VDK prasībām, taču tas nav bijis iespējams.

Kā Vācijai izdevies izvērtēt kara šausmas, kā tas notiek Latvijā un kāpēc Krievija neatzīst represijas, kas veiktas ne tikai pret citām tautām, bet arī pret saviem iedzīvotājiem? Berlīnē ir daudz vietu, kas atgādina par kara šausmām tā upuriem. Vācija veikusi un turpina veikt ļoti redzamu piedzīvotā izvērtējumu. Te varat klausīties Valentīnas Freimanes pārdomas par to kā tas izdevies.

Pēc piedzīvotajiem traģiskiem kara notikumiem Eiropa šobrīd meklē risinājumus bēgļu problēmai. Valentīna Freimane aplūko dažādus aspektus, kas ietekmē lēmumus bēgļu uzņemšanai vai noraidīšanai un raugās arī no personīgi piedzīvotā Otrā pasaules kara laikā.

Kuras no padomju laika atmiņām būs Valentīnas Freimanes grāmatā vēl nezinām, bet viņu vadījusi atziņa, ka arī vistraģiskākajos dzīves brīžos nedrīkst ļaut apstākļiem valdīt par sevi, taču ir jāsaglabā sava suverenitāte, garīgā brīvība un tas viņai ir arī izdevies.

Plašāk par šo tematu šovakar, LNT Ziņās no plkst. 20:00.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl