Izceļas konflikts par meža ceļu izbūvi dabas liegumā

1 komentārs

Nesenais ugunsgrēks Ances purvos un mežos uzjundījis konfliktu starp valsts mežu apsaimniekotāju “Latvijas valsts meži” un ekoloģijas aizstāvjiem – meža ugunsgrēku operatīvākai dzēšanai būtu nepieciešams labāks meža ceļu tīkls, taču izveidot tādu nozīmētu kaitēt dabas lieguma teritorijām, vēsta TV3 Ziņas.

“Latvijas valsts meži”, lai veiksmīgāk apkarotu potenciālos meža ugunsgrēkus, vēlas veidot meža ceļus arī dabas aizsargājamajās teritorijās. Pret to iebilst dabas draugi.

Valsts meža dienesta inženieris ugunsapsardzības jautājumos, izrāda ceļa infrastruktūru Ances purvos un mežos, kur pirms trim nedēļām izcēlās meža ugunsgrēks. Kad mežs šeit dega, 20 kilometru garo posmu līdz ugunsgrēka perēklim ugunsdzēsības tehnika braukusi vairāk nekā stundu.

“Te ir kārtīga bedre. Nu, tāds ir maģistrālais, būtībā – galvenais ceļš. Ja šādi ir jākratās, vedot ūdeni…tagad mēs braucam ar “Hilux”, bet iedomājaties, ja nāk kāda lielā traktortehnika ar cisternu,” spriez VMD inženieris ugunsapsardzības jautājumos Andris Dulverks.

Līdzi džipiem seko arī viena no modernākajām Valsts meža dienestā pieejamajām ugunsdzēsības tehnikām.

“Unimog” kravas auto ikdienā ir liels palīgs ugunsgrēku dzēšanā. Tomēr arī tai aizaugušie un smilšainie ceļi, dažbrīd rada problēmas. Turklāt, šaurība neļauj tehnikai samainīties un apgriezties. Auto mežā iestieg arī mūsu viesošanās laikā.

Ārā tikšana – tikai ar vinčas palīdzību. Šoreiz nevienam nav jāsteidzas uz ugunsgrēku, tomēr, ja būtu, tik svarīgais laiks zaudēts.

“Un līdz ar to viss aiziet pa ķēdīti, laicīga ugunsgrēka ierobežošana, savlaicīga likvidācija. Jo sanāk tā – jo ilgāks laiks tiek veltīts meklēšanai, jo tā platība arī nodeg lielāka,” atzīst VMD inženieris ugunsapsardzības jautājumos.

Jūnija beigās no lielas traģēdijas šejienes mežos paglāba lietus, un izdega vien nepilni astoņi hektāri meža. Tomēr visiem atmiņā palicis plašais ugunsgrēks Stiklu purvu dabas liegumā, kur arī dzēšanas darbus kavēja ceļu trūkums un sarežģītā piekļuve. Tieši pēc Stiklu mācības, “Latvijas valsts meži” sāka pievērst īpašu uzmanību ceļu infrastruktūrai dabas liegumos.

“Veicām šo īpaši aizsargājamo teritoriju izvērtēšanu tieši no ugunsbīstamības viedokļa. Vērtējām vairāk kā 300 šādas teritorijas šobrīd mums ir apmēram 12, kurām ir augsts risks,” stāsta LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Starp tām arī Ances purvi un meži. “Latvijas valsts mežos” uzsver – šeit nav neviena kvalitatīva ceļa. Sākta jau to attīrīšana no kokiem un arī segumu atjaunošana, tomēr šķēršļus likusi Dabas aizsardzības pārvalde. Atklājies, ka nozāģēts kāds koks, kurā mitinājies aizsargājams kukainis, bet ceļu atjaunošana veikta bez ietekmes uz vidi izvērtējuma.

“Ietekmes uz vidi novērtējums palīdzētu izvērtēt, vai tiešām dāžās vietās ir jābūvē tik garš ceļš, vai tiešām tas ir optimālais variants, kā sabalansēt meža, rūpniecības, ugunsdrošības un dabas aizsardzības intereses. Ir jāpaskatās mazliet plašāk. Likt vienā svaru kausā cilvēku veselību un dzīvību, kas var tikt ietekmēta no liela ugunsgrēka, kas šeit var izcelties, pret vienu vai vairākām kukaiņu vai augu sugām. Tās no vienas puses ir divas nesalīdzināmas vērtības,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Andrejs Svilāns.

Dabas aizsardzības pārvaldē arī atzīst, plašu ceļu tīklu īpaši aizsargājamajās teritorijās, tā nevēlas pieļaut un, ja tas plānos parādīsies, tai būs nopietni iebildumi.

Andrejs Svilāns, Dabas aizsardzības pārvaldes direktors

“Jo, ja paskatāmies uz šo Slīteres kangaru ainavu, tad šie kangari – garas izstieptas kāpas, kuru platums brīžiem ir tikai padsmit metri – ja mēs pa tādu kangaru izbūvējam sešus metrus platu ceļu, tad, piedodiet, no tās kāpas vairs nekas lāgā pāri nepaliek.”

Kā varēs atrast līdzsvaru starp mežu apsaimniekošanu, ugunsdrošību un dabas aizsardzību, neviena puse īsti pateikt nevar. Līdzīga konfliktsituācija par meža ceļiem gan izveidojusies arī Igaunijā un kaimiņvalsts par vidutāju izvēlējusies Eiropas Komisiju.

1 komentārs