“Izbraukājis Latviju krustu – šķērsu.” Intervija ar muižu pētnieku Vitoldu Mašnovski

0 Komentāru

Vitolds Mašnovskis ir cilvēks, kurš par Latvija muižām zina visvairāk. Viņš izveidojis enciklopēdiju par Latvijas muižām un pats bija pārsteigts, cik īsā laikā visas šīs grāmatas tika izpirktas. Viņš uzskata, ka muižu ansambļi ir neatsverama Latvijas ainavas un kultūras vērtība, kas diemžēl iet bojā mūsu acu priekšā.

Par pētnieku Vitoldu Mašnovski var droši teikt, ka ir izbraukājis Latviju krustu – šķērsu un viņam zināmas visas šejienes muižas – pat tās, kas no zemes virsmas noslaucītas. 40 gadu garumā seno baronu un lielkungu saimniecības apzinātas, pētītas, skatītas, fotografētas un nu sirdsdarbs vainagojies unikālā enciklopēdijā – pirmo reizi tāda izdota par Latvijas muižām.

“Tas ir rekviēms Latvijas muižām. Lai gan ir gaišu un uzņēmīgu cilvēku, kas muižas atjauno, taču tādu ir maz. Lauvas tiesa iet bojā mūsu acu priekšā. Arī šīs grāmatas lielā mērā ir ar domu, kas pēc manis paliks. Paliek bēdīgi ap dūšu, kad dzird eņģeļus dziedam, ka nekas pēc manis nepaliks. Tad tā skumīgi paliek. Man draugi smejas, kā es nonācu līdz tādai dzīvei. Lien pa brikšņiem, nosmulējies, noguris. Bet es esmu gandarīts, atrodu ko tādu, ko citi nav atraduši,” saka Mašnovskis.

Izdodot visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, beidzot radīta iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhīviem vai privātajiem krājumiem.

Būdams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektors, Mašnovska kungs spēja savu profesionālo darbību apvienot ar pētniecisko interesi, kas aizsākās ar muižniecības apbedījumiem un baznīcām, taču degsme par muižām vienmēr bijusi klātesoša.

“Pirmais ir tas, ka piedzimu muižā. Pūres muižā, kalpu mājā. Būtībā jau viss mūžs ar muižām. Agri aizgāju dzīvot pats savā dzīvē, dzīvoju Valmiermuižas tornī. Drupu kaudze, tornis ir viss, kas palicis,” bilst Mašnovskis.

Enciklopēdijā iekļauti apraksti par 1200 bijušajām un esošajām muižām, ko papildina bagātīgs fotomateriāls gan no arhīviem, sākot ar pašām senākajām fotogrāfijām no 1880.gadu beigām, gan paša fiksētie attēli mūsdienās. Tā var salīdzināt, ko cilvēka roka un laika zobs nodarījis kultūrvēstures liecībām – Latvijā savulaik bijis ap 2000 muižu, tagad no tām var apskatīt vien 4%.

“Pamatdoma šim seriālam ir, kā bija līdz 1940.gadam. Faktiski 20.gados sākās iznīcība, bet 1940. gadā sākās jauns, ne tas gaišākais etaps. Tad nerēķinājās ne ar ko. Vietējie arhitekti, kā es smejos, uzlabo konstrukcijas. Izplēš radiatorus, noārda sijas. Pāris nedēļu laikā no tās muižas paliek drupas. Pilis, kungu mājas izlaupītas līdz pēdējam. Tie treknie gadi, kad bankas gandrīz vai spieda ņemt kredītus. Taču tad pienāca laiks atdot un tad tie pseido muižnieki pazuda. Tagad, lai atrastu kādu īpašnieku ļoti nopietni jāmeklē,” atklāj Mašnovska kungs.

Pētniekam nav atbildes, kā glābt šo kultūras mantojumu, taču cer, ka viņa grāmata kādu iedvesmos kaut vienas muižas sakopšanai. Pēc enciklopēdijas izdošanas izrādījās, ka muižas un to vēsture cilvēkiem interesē – grāmata pilnībā izpārdota un tai sekos atkārtots izdevums.

Domāts, ka enciklopēdijai būs četri, pieci sējumi. Materiāla pietiekot, taču vai būs finansējums to izdošanai – tas vēl nav zināms.

0 Komentāru