“Izaicinājums ir nesajukt prātā līdz mācību gada beigām!” – atziņa par attālināto mācību sekām

2 komentāri
“Izaicinājums ir nesajukt prātā līdz mācību gada beigām!” – atziņa par attālināto mācību sekām
PN/SCANPIX

Attālināti mācoties, tiek bremzēta vīrusa izplatība, taču tas nomoka gan skolēnus, kuri kļūst nomākti un zaudē motivāciju izglītoties, gan viņu ģimenes un pedagogus, kuri nenormētā darba laika un virsstundu radītās pārslodzes dēļ “izdeg” un kā izaicinājumu saredz “nesajukt prātā līdz mācību gada beigām”, vēsta TV3 Ziņas.

Daudzi sākumskolēni šonedēļ atgriezušies skolas solā, bet pārējiem jāturpina mācīties mājās. Arī devītklasniekam Klāvam, kuram šodien bija iespēja uzrunāt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

9. klases skolnieks Klāvs Smildziņš

“Tad, kad skola bija klātienē, man atzīmes pat bija diezgan labas. Tagad, protams, tās ir nokritušās. Ir grūti tas, ka nevar satikties ar draugiem. Tāpēc ir sevi grūtāk motivēt mācīties. Un tieši tagad arī atcēla eksāmenus. Tagad principā atrast to motivāciju mācīties ir ļoti, ļoti grūti.”

Attālinātās mācības raizes sagādā arī Klāva mammai. Viņu uztrauc ne vien “robi” zināšanās, bet arī bērnu mazkustīgums, mācoties pie datora, un emocionālais stāvoklis. “Mūsu jaunieši ir tie, kas glābj faktiski visu valsti un glābj arī mūs no tādas dziļākas bedres. Un tajā pašā laikā viņi upurē paši sevi. Tās ir pārdomas, kas ir vecākiem saasinājušās,” atzīst organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Vecāki turklāt saņēmuši ziņas, ka skolēni mierinājumu meklē apreibinoties.

Biedrības “Vecāku alianse” pārstāve Agnese Geduševa

“Divi vecāki man godīgi atzinās, ka tīņi vecumā no 13 līdz 18 gadiem meklē iespējas, kā apdullināties. Es atvainojos par tiešo runu, bet tā tas ir. Un parādās narkotisko vielu lietošanas problēmas. Tāpat arī jaunieši dodas uz aptieku un paši iegādājas nervu zāles, kuras ir bez receptes. Ja dabū arī tādas, kas uz receptes, tad jūs varat iedomāties, kas notiek. Un jaunieši to dara pa vienam, katrs savā istabā klusi, kamēr neviens nezina. Manuprāt, tas ir briesmīgs signāls tam, ka mēs tuvojamies diezgan smagām sekām, kuras mēs jutīsim ilgtermiņā.”

Attālināto mācību negatīvā ietekme uz audzēkņu garīgo veselību ir aktuāla problēma daudzviet pasaulē, saka jauniešu psihoterapeits. “Citur jau šobrīd aktīvi diezgan runā par tādu mentālās veselības epidēmiju,” norāda Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.

Pandēmijas dēļ cieš arī skolotāji. Darba laiks kļuvis nenormēts, un virsstundu radītās pārslodzes dēļ pedagogi “izdeg”, ir tuvu depresijai un gatavo atlūgumus, tā situāciju raksturo Jēkabpils novadā.

Ābeļu pamatskolas skolotāja Inese Pūcīte

“Kolēģi, kuriem bērni ir mazi, viņi saka: šis ir pēdējais gads skolā. Mēs viņus pierunājām pēc pavasara trakuma palikt strādāt. Vairāk mēs pat neuzdrošināmies vērt muti vaļā. Cilvēks vēlas normētu darba laiku. Kā man viena kolēģe teica, izaicinājums ir nesajukt prātā līdz mācību gada beigām. Tas ir izaicinājums.”

Skolotāji atzīst, ka daudzas problēmas atrisinātu klātienes mācību atjaunošana, taču vispirms būtu jāvakcinējas pret Covid-19.

“Dodiet mums iespēju vakcinēties, mums droši vien būs daudz vieglāk atgriezties klasē, ar daudz lielāku drošības sajūtu par varbūtējo saslimšanu,” atzīst Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotāja Līga Sausiņa.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija sola papildu finansējumu skolēnu emocionālo problēmu risināšanai. Darba kārtībā ir arī interneta jaudas palielināšana skolās. Tiek domāts arī par bērnu sporta nometnēm vasarā, ja tās būs droši rīkot.