Ir vairāki dzīvnieki, kuri Līgatnes dabas takās vislabāk apskatāmi tieši ziemā

Pievienot komentāru

Vairāki dzīvnieki Līgatnes dabas takās vislabāk apskatāmi tieši ziemā, piemēram, ir lūši, jo tieši tad, kad zemi klāj balta sniega sega un dzīvnieku kažoks nesaplūst ar apkārtējo ainavu, vēsta “900 sekundes”.

Ar Līgatnes dabas taku vadītāju Intu Langi “900 sekundes” dodas apskatīt lūšu ģimeni. Un tā neļauj vilties, jo citos gadalaikos šos murrātājus grūti pamanīt. Pirmo visā savā krāšņumā redzams tētis Incis-Villijs, kurš sēž kā uz troņa un ar ieinteresētību vēro atnācējus.

Incis-Villijs ir krietni uzbarojies, it kā Ziemassvētkos spiedis uz bulciņām… Pateicoties šim tauku slānītim un siltam kažokam, ģimenes galva savu pozīciju nebija pametis visas 40 minūtes, kamēr viņu filmējām. Aukstumu viņš arī nejūt.

Līgatnes dabas taku vadītāja, zooloģe Inta Lange

“Nav auksts… Viņiem ir tāds kažoks, ja mums tāds būtu, pie liekas kustības mums pat būtu karsts. Sevišķi tas, ka pie mums viņiem pat nav jāmedī, ir pilns vēders, jo kopēji piedāvā viņiem labu pārtiku.”

Nedaudz vēlāk izdodas ieraudzīt arī Inča-Villija kundzi Leonoru un viņu trīs meitas -Filozofi, Favorīti un Mazuli. Arī viņas diezgan ilgi atradās statiskajās pozās, bet šis tas pamainījās, kad uz apvāršņa parādījās Līgatnes dabas taku iemītnieks runcis Melnītis.

Leonora ar lielu ieinteresētību runci vēroja un, ja viņus nešķirtu žogs, vēl nevar zināt, ar ko tas viss beigtos.

Tikmēr Incis-Villijs no sava troņa tā arī nebija nokāpis. Ziema un baltā sniega sega ļauj lūšus labāk ieraudzīt un apskatīt, tāpēc tagad ir īstais laiks braukt uz Līgatni. Tiesa, nevar zināt, kurš kuru vairāk vēro – apmeklētāji viņus vai viņi atnācējus. “Ziņkārīgi. Esmu pamanījusi, ka tajās dienās, kad ir mazāk apmeklētāju, dzīvnieki nāk vērot apmeklētājus. Mums liekas, ka mēs nākam vērot dzīvniekus, bet viņiem arī tā ir izklaide,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja, zooloģe Inta Lange.

Pie reizes “900 sekundes” paviesojas arī pie baltā zaķa Janča, kas pirms gada nomainījis kažoku, bet sniegu Jancis tā arī nebija sagaidījis un bija labi pamanāms. Bet šobrīd Jancītis ir ļoti priecīgs!Kā var redzēt, viņam nekur lieki nav jāskrien, viņš ir balts un saplūst kopā ar sniegu atšķirībā no saviem pelēkajiem radiniekiem, kuriem jāmeklē vieta, kur noslēpties.

Zooloģe stāsta, ka Latvijā ir divas zaķu sugas – pelēkais un baltais zaķis. Visvieglāk viņus atšķirt ziemā, kad baltais zaķis nomaina kažoka krāsu uz baltu, bet pelēkie tādi arī paliek. Bet vasarā nevar pateikt, kas par zaķu sugu, jo viņi visi ir pelēkā krāsā.

Pelēkie zaķi par šo savu īpašību zina un mēģina ziemā noslēpties. Trakāk ir baltajiem zaķiem. Iepriekšējā ziemā viņiem bija daudz izaicinājumu. Pērn Jancis bija tik labi pamanāms, ka viņu trenkāja pat stirnas, kuras dzīvo ar zaķiem vienā voljērā. Visvairāk tā uzvedās stirna Feja. Bet šogad Feja Janci neaiztiek un respektē.

Līgatnes dabas takās ziemā var vērot arī daudzus citus zvērus. Piemēram, aļņus. Divi no viņiem pārcēlušies uz jaunu mājvietu Slovākijā. Tie ir jauni aļņu tēviņi. Aizvadītajā rudenī abi izaudzēja arī savus pirmos ragus. Atšķirībā no Latvijas, šajā valstī aļņu populācija ir ļoti maza, un tie ir aizsargājamo dzīvnieku statusā.