Komentāri
Internetā parādās solījumi, ka šī būs gadsimta bargākā ziema. Uzzini, vai tā ir patiesība
LETA

Vairākos Latvijas un starptautiskos interneta medijos parādījusies informācija, ka šī ziema būs bargākā Eiropā šajā gadsimtā. Portāls Skaties.lv sazinājās ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķiem, lai noskaidrotu, vai tas atbilst patiesībai.

LVĢMC meteoroloģe Laura Krūmiņa portālam Skaties.lv vispirms paskaidroja – patlaban, lai arī meteoroloģijas prognožu joma strauji attīstās, sezonālās laikapstākļu prognozes ir tās, kuras tieši Eiropas reģionam nav ļoti precīzas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Eiropa – viens no grūtāk paredzamajiem reģioniem laikapstākļu ziņā

”Jāņem vērā, ka Eiropa ir viens no tiem reģioniem, kurā sezonālas laika prognozes ir ļoti grūti paredzamas. Sezonālas jeb ļoti ilga termiņa prognozes, piemēram, daudzos citos pasaules reģionos ir daudz vieglāk sagatavot – tur ir likumsakarības starp dažādām dabas parādībām, piemēram, ūdens temperatūras izmaiņas ap ekvatoru utt. Piemēram, tropu reģionos ir vieglāk noteikt, kur būs sausums un kur – lietusgāzes.

Tāpat arī ASV ir atsevišķi līdzīgi vieglāk ilgtermiņā prognozējami reģioni. Eiropā laikapstākļus visbiežāk nosaka Atlantijas cikloni, kuru prognozēšana sezonālajā griezumā ir sarežģīta. Arī citu pasaules valstu, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Skandināvijas valstu, nacionālie meteoroloģiskie dienesti sezonālās laikapstākļu prognozes detalizēti nepublicē.

Šī joma tiek ļoti pētīta, meteorologi mēģina atrast likumsakarības, taču šo prognožu attaisnošanās nav ļoti augsta. To pašu var teikt arī par Latviju,” sacīja Krūmiņa.

Ko tad var prognozēt Eiropai un Latvijai?

Sinoptiķe norādīja – ilgākam laika termiņam prognozes pauž Eiropas centrs ECMWF. Un šī centra speciālisti norāda – kopumā trīs šīs ziemas mēneši – decembris, janvāris un februāris – Ziemeļeiropā, kurā ietilpst arī Latvija, tomēr tiek prognozēti ar vidējo temperatūra, kas būs nedaudz siltāk nekā vidēji norma, kuru rēķina pēc 30 gadu perioda.

”Saskaņā ar ECMWF prognozēm, nevar izslēgt bargākus periodus ar stiprāku salu. Mēnesis, kurš iezīmējas aukstāks, ir janvāris. Taču, vai tas tiešām būs ļoti bargs sals un cik zemas gaisa temperatūras tieši būs, – to nevar precīzi pateikt,” sacīja Krūmiņa.

Bargākās, aukstākās ziemas mūsu platuma grādos aizvien saglabājas, kopš pagājušā gadsimta, jo šajā gadsimtā ziemas ir bijušas relatīvi siltas, pauda Krūmiņa. Statistika rāda, ka aukstākā ziema Latvijā ir bijusi 1941./1942. gadā, bet vissiltākā ziema Latvijā bija 1924./1925. gadā.

Ja runājam par nesenām ziemām, tad pēdējās desmitgadēs īpaši bargas ziemas nav bijušas. Salīdzinoši auksta ir bijusi 1984./1985. gada ziema, savukārt šajā gadsimtā – ”auksto ziemu” TOP 20 ir iekļuvušas tikai divas – 17.vieta ir 2009./2010. gada ziemai un 20. vieta – 2010./2011. gada ziemai.
Savukārt no nesenajām ziemām kā siltas izceļamas 2007./2008. un 2014./2015. gada ziemas.

Vai Latvijā vispār vairs nebūs bargu ziemu?

Jautāta par to, vai Latvijā vispār vēl ir iespējamas bargas ziemas, Krūmiņa norāda – LVĢMC ir veikts diezgan plašs pētījums par klimata pārmaiņām Latvijā. Dati tiek analizēti kopš 1960. gada. Klimata pārmaiņas iezīmē, ka Latvijā klimats kļūst siltāks – visvairāk ir mainījušās tieši rudens /ziemas/ pavasara sezonas.

”Vidējās temperatūras izmaiņas ir nozīmīgākās šajos periodos. Vasaras kļūst nedaudz siltākas, taču izmaiņas ir salīdzinoši nelielas,” pauda LVĢMC meteoroloģe. Līdz ar to Latvijā stabilā sala periodi un periodi, kad zemes virsmu pārklāj stabila sniega sega, kļūst arvien īsāki.

”Ļoti bargi un noturīgi ziemas apstākļi kļūst arvien mazāk iespējami arī nākotnē – visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk,” sacīja Krūmiņa.

”Līdz ar to nevar apgalvot, ka nav vairs iespējama īsta ziema vai sniegs – par to runāt nevar, bet ziemas ilgums un stabilitāte ir divi faktori, kas ietekmēti visvairāk. Tāpat ziemas sezonā bieži ir vairāk nokrišņu, bet uz tā rēķina, ka retāk ir sniegs, bet biežāk – lietus,” sacīja Krūmiņa.

Laika ziņas

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl