Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbi tuvojas finālam

3 komentāri
Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbi tuvojas finālam
RŪDOLFS KRIEVIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Viena no Latvijas piesārņotākajām vietām – Inčukalnu gudrona dīķi – beidzot būs sakopta. Kopš dīķu sanācijas otrās kārtas sākšanas no dīķiem izsmelta lielākā daļa bīstamās vielas. Attīrīšanas darbu veicēji prognozē, ka pēc pusotra gada kaitīgo dīķu vietā zaļos zāliens.

Pirmais nopietnais mēģinājums sākt gudrona dīķu likvidāciju notika pirms gandrīz 10 gadiem. Toreiz par vairāk nekā 20 miljoniem latu darbus apņēmās veikt firma “Skonto būve”. Taču Valsts vides dienestam un uzņēmējiem radās domstarpības par projekta izmaksām un citiem jautājumiem, kas beidzās ar līguma laušanu un darbu iekonservēšanu.

Pērnā gada sākumā gan darbi atsākās. Gudronu gan no dienvidu, gan ziemeļu dīķa par 26 miljoniem eiro apņēmās attīrīt pilnsabiedrība “Inčukalns EKO”.

Gudronu kā ražošanas atkritumus padomju laikos uz Inčukalna dīķiem veda no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Gadu laikā divos dīķos nonāca tūkstošiem tonnu bīstamo atkritumu. Kopš attīrīšanas darbu sākšanas, “Inčukalna EKO” izsmēlis jau vairāk nekā 22 500 tonnas sērskābā gudrona. Ziemeļu dīķī darbi jau gandrīz pabeigti. Izdevies arī attīrīt lielāko daļu no 2,5 hektāru lielā dienvidu dīķa piesārņojuma. Šobrīd vienā dīķa pusē viss gudrons jau izsmelts. Otrā gan joprojām atrodas aptuveni pusotra metra dziļa gudrona, smilšu un ūdens maisījuma kārta.

“Šobrīd šeit tieši attiecībā uz gudronu aptuveni 70% ir izrakts un neitralizēts. Kāda daļa stāv šeit, lielākā daļa jau ir aizvesta uz ”Schwenk” rūpnīcu sadedzināt. Faktiski, es domāju, ka nākamā gada februārī mēs šos rakšanas darbus pabeigsim,” norāda “Inčukalns EKO” projektu vadītājs Māris Kalniņš.

Savukārt SIA “Eko Osta” valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs stāsta: Kopā tiks attīrīti 100 000 kubikmetru ūdens, kas ir piesārņoti ar sērskābo gudronu. No tiem pašlaik jau ir attīrīti 65 000. Mums ir trīs pakāpju attīrīšanas sistēma.”

No dīķa izsmelto gudronu neitralizē, samaisot to ar skaidām un kaļķi. Tālāk to nogādā cementa rūpnīcā, kur izmanto kā kurināmo.

“Šai vajadzētu kalpot kā ļoti dārgai mācībai gan uzņēmējiem, kas nodarbojas ar piesārņojošām darbībām, kāda cena ir jāmaksā, ja mēs šos savus ražošanas atlikumus jeb atkritumus apsaimniekojama ne tā, kā tas būtu vēlams pret vidi. Un arī mācība Valsts vides dienestam, kam mēs izsniedzam atļaujas un kā uzraugām, kontrolējam, kas notiek, kad mēs neesam pietiekami atbildīgi, prasīgi un uzmanīgi,” bilst Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Balkāne-Ansberga.

Līdz ar abu dīķu attīrīšanu tiks novērsts arī piesārņojuma izplatīšanās risks. Iepriekš bažas radīja fakts, ka piesārņojums caur gruntsūdeņiem varētu nonākt Gaujā.

Gudronu pilnībā no šejienes plānot izvest 2021. gadā. Vēlāk virs šā dīķa plānots uzbērt melnzemi un iesēt zālāju.