Imunizācijas valsts padome noraida paustās bažas par iespējamu negodprātību vakcinācijas plānu izstrādē

1 komentārs
Imunizācijas valsts padome noraida paustās bažas par iespējamu negodprātību vakcinācijas plānu izstrādē
DMITRIJS SUĻŽICS/F64

Imunizācijas valsts padome (IVP) noraida publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par padomes darbību vakcinācijas procesā Latvijā.

Publiskajā telpā ir izskanējušas šaubas, vai Latvija ir izvēlējusies labāko “vakcīnu portfeli” cīņai pret Covid-19 pandēmiju. Jautājumus raisījis arī fakts, kāpēc, veidojot sarakstu, kuru ražotāju vakcīnas Latvijai pieprasīt vairāk un kuras mazāk, vienā no Imunizācijas valsts padomes sēdēm tika pieaicināts tikai viena ražotāja – “AstraZeneca” – pārstāvis.

Izlasi arī šo: Viņķele noraida pieņēmumus par atsevišķu vakcīnu pret Covid-19 lobēšanu

Padome šodien atsaukusies Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izrādītajai iniciatīvai un aicinājumam piedalīties slēgtā diskusijā ar IVP locekļiem. Tās laikā padome iecerējusi apliecināt gatavību turpināt sadarbību un nodrošināt savu ekspertīzi, lai atbalstītu Covid-19 vakcinācijas norisi Latvijā.

Lasi vēl: Pretēji iepriekš teiktajam VM nopirkusi desmitkārt mazāk “Pfizer” vakcīnu, nekā Latvijai piedāvāja

Vienlaikus IVP izplatījusi atklātu vēstuli, kurā vēlas skaidrot padomes atbildību, funkcijas un tiesības, noraidot “visus publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par Imunizācijas valsts padomes darbību”.

Padome akcentē, ka tā ir “neatkarīga, zinātniska, konsultatīva padome”, kuras sastāvā ir daudzi jomas eksperti valstī. Padome ir atbildīga “par neatkarīgu, uz jaunākajiem pieejamajiem pierādījumiem balstītu, pamatotu padomu sniegšanu atbildīgajām veselības nozares institūcijām jautājumos, kas saistīti ar imunizāciju un vakcīnām”.

Latvijā padome ir veselības ministra izveidota konsultatīva institūcija, kuras galvenais mērķis ir izvērtēt ar vakcināciju un imunizācijas valsts programmu saistītos jautājumus un sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Padome apgalvo, ka tās darbībā tiekot stingri ievēroti Pasaules veselības organizācijas norādītie darbības principi. Padomes sastāvā ir zinātniskie eksperti, savas jomas profesionāļi, kas “brīvprātīgi, bez finansiālā labuma gūšanas, sniedz uz zinātnes pamatprincipiem un labas medicīniskās prakses balstītu viedokli un rekomendācijas valsts pārvaldei un atbildīgajām veselības nozares institūcijām, lai tā tālāk varētu īstenot imunizācijas politiku un programmas”, uzsvērts padomes izplatītajā paziņojumā.

IVP varot sniegt praktiskas rekomendācijas, kas saistībā ar jautājumiem par vakcināciju pret Covid-19 ir saistīti ar zinātnisko pierādījumu izvērtēšanu par devām, indikācijām, kontrindikācijām, citu valstu pieredzes analizēšanu, pierādījumiem par transmisiju, kolektīvo imunitāti, vakcinācijas aptveres analīzi, prioritāri vakcinējamo grupu sadalījumu, ietekmi uz epidemioloģisko situāciju un tamlīdzīgiem jautājumiem.

Lai valstī varētu tikt īstenota imunizācijas politika, atbildīgās veselības nozares institūcijas, tostarp Veselības ministrija, var uzdot konkrētus ar vakcināciju vai imunizācijas politiku saistītus jautājumus, uz kuriem IVP sniegs uz zinātniskajām atziņām balstītas rekomendācijas.

Šajā procesā IVP ir tiesības pieaicināt valsts pārvaldes pārstāvjus, valdības pārstāvjus, profesionālās asociācijas, akadēmiskos, industrijas, kā arī sabiedrības, tostarp, noteiktu interešu grupu, pārstāvjus.

Padomes lēmumi, kuriem esot rekomendējošs raksturs, tiekot pieņemti “koleģiāli un balstoties uz pierādījumiem balstītas medicīnas atzinumiem, nevis politiskiem vai ekonomiskiem apsvērumiem”.

“Tomēr ne vienmēr zinātniskos apsvērumus ir viegli īstenot praksē. IVP var norādīt lēmējvarai, ko no zinātniskās literatūras puses varētu pieņemt un ieviest praksē, tomēr, tā kā IVP lēmumiem ir rekomendējošs saturs, lēmējvarai ir tiesības pieņemt lēmumu, kas ir pretējs IVP sniegtajām rekomendācijām,” teikts vēstulē.

Padome īpaši uzsver, ka tās kompetencē “nav pieņemt politiskus lēmumus, jo lēmumus var pieņemt vienīgi lēmējvara”. “Ar nožēlu jāpauž, ka publiskajā telpā no valdības pārstāvju puses ir izskanējuši nepamatoti pārmetumi, ar ko ir izrādīta necieņa un nodarīts kaitējums padomes sastāvā esošo neatkarīgo zinātnisko ekspertu reputācijai un labajam vārdam,” teikts vēstulē.

IVP esot gatava turpināt sadarboties un sniegt zinātnisko ekspertīzi uz padomes izvirzītajiem jautājumiem.

Padomē darbojas profesore Dace Zavadska, profesors Uga Dumpis, habilitēta medicīnas doktore, profesore Dace Gardovska, profesore Anita Villeruša, asociētā profesore Gunta Stūre, ārsti Santa Markova, Ainis Dzalbs un Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Lai arī vēstulē konkrēti pārmetumi un pārmetumu paudēji nav minēti, tomēr aģentūra LETA pārliecinājās, ka vēstule tapusi pēc tam, kad politiķi pauduši bažas par iespējamu vakcīnu izvēles procesa lobēšanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) janvārī intervijā “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc, izvēloties Latvijai piegādājamās vakcīnas pret Covid-19, to daudzums netika sadalīts vienmērīgi uz vairākiem ražotājiem. Viņaprāt, būtu nepiedodami, ja izrādītos, ka vakcīnu izvēles procesā ir notikusi kāda lobēšana.

Vienlaikus viņš norādīja, ka jautājumus raisa arī fakts, kāpēc, veidojot sarakstu, kuru ražotāju vakcīnas Latvijai pieprasīt vairāk un kuras mazāk, vienā no Imunizācijas valsts padomes sēdēm tika pieaicināts tikai viena ražotāja – “AstraZeneca” – pārstāvis. Tieši uz šī ražotāja vakcīnām bija likts uzsvars sākotnējā vakcinācijas plānā.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāti vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot vērtēt vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu un iepirkumu.

KNAB deputāti vērsušies saistībā ar publiski pieejamo informāciju par Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošanu, kurā būtiska loma ir atvēlēta tieši Eiropā vēl nereģistrētajām “AstraZeneca” vakcīnām. Neskatoties uz to, ka Eiropas zāļu aģentūra kā pirmo akceptēja kompāniju “Pfizer” un “BioNTech” ražoto vakcīnu, Veselības ministrija (VM) bija pasūtījusi tikai apmēram 100 000 šī preparāta devu, lai arī jau tagad Latvijai būtu iespēja izmantot vismaz miljonu “Pfizer” vakcīnu devu.

Deputāti uzskata, ka VM publicētā informācijā par vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plānu norādot uz valsts amatpersonu nolaidīgu rīcību vai apzinātu konkrēta ražotāja interešu lobēšanu.

Atbilstoši bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) publiski paustajam 2020.gada 31.decembrī lēmums par attiecīgo vakcīnu iegādi ticis balstīts uz speciālistu viedokli, atgādināja Feldmans. Citi publiski apgalvojumi liecina, ka Imunizācijas valsts padome (IVP), vērtējot vakcīnu iespējamos pasūtījumus, uz tās sēdēm nav aicinājusi citu kompāniju, izņemot viena ražotāja pārstāvjus. Politiķa ieskatā minētais fakts netieši apliecināts Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājas Daces Zavadskas intervijā LTV1 raidījumā 15.decembrī.

Saskaņā ar IVP nolikumu tās uzdevums ir izvērtēt vakcīnu pasūtījumus un kopējo nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kalendāra izpildei. Izvērtējot IVP 14.septembra darba sēdes protokolu, politiķis saskatījis, ka uz sēdi uzaicināti tikai kompānijas “AstraZeneca Nordic-Baltic” pārstāvji, skatot jautājumu par topošo vakcīnu, pieaicinot “AstraZeneca Nordic-Baltic” pārstāvjus Santu Bičkoviču-Vazdiku un Armandu Bisteru.

KNAB tiek lūgts veikt pārbaudi par atbildīgo amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz plānoto vakcīnu pasūtījumu no ražotāja “AstraZeneca Nordic-Baltic”.

Tāpat birojam lūgts padziļināti izvērtēt interešu konflikta iespējamību, pārbaudot, vai IVP locekļi nav pārstāvējuši farmaceitiskās firmas “AstraZeneca Nordic-Baltic” intereses, un padomes locekļu radinieki vai darījumu partneri nav saņēmuši finansiālu atbalstu no farmaceitiskās darbības subjekta pēdējo 24 mēnešu laikā, it īpaši ņemot vērā to, ka atsevišķi IVP locekļi neiesniedz valsts amatpersonas deklarācijas.