Ik gadu purvos un mežos pazūd desmitiem cilvēku. Kā sevi pasargāt un izvairīties no nelaimes?

Pievienot komentāru

Pilni grozi ar sēnēm un ogām ik gadu doties uz mežu mudina teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr daudziem atpūtniekiem nokļūt mājās izdodas vairs tikai ar glābēju palīdzību, jo nācies apmaldīties pat šķietami pazīstamos apvidos.

Katru gadu sēņošanas sezonā glābēji dodas palīgā tiem, kuri paši saviem spēkiem vairs nespēj izkļūt āra no meža. Arī šis gads nav bijis izņēmums, un šonedēļ vien palīdzība bijusi nepieciešama jau 10 cilvēkiem.

“Visbiežāk tas ir saistīts ar to, ka cilvēki neiegaumē vietu, kur viņi dodas. Nepievērš uzmanību, kur viņi ir pārvietojušies. Vienkārši pārliekam grozu citādāk, sagriežamies citādāk, nepārzinām vietu,” saka VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola.

Glābēji uzsver, ka apmaldīties sanāk arī šķietami pazīstamos mežos, jo apvidi mēdz mainīties, piemēram, parādās jaunas cirsmas. Orientēšanos apgrūtina arī krēslas iestāšanās, jo tumsā mežs izskatās pavisam citādāk nekā pa dienu.

“Pēdējā laikā mums atkārtojas līdzīgs scenārijs vairākos gadījumos, kad cilvēki ir iegājuši mežā samērā vēlā pēcpusdienā, attiecīgi jūtot, ka nāk vakara stunda, nespēj atrast izeju no meža,” bilst Vītola.

Glābēji noraida stereotipu, ka mežos apmaldās tikai seniori, jo bijušas situācijas, kad palīdzība sniegta arī ģimenēm ar bērniem un jauniešiem.

Pēdējos gados apmaldīšanās gadījumu skaits svārstās ap simtu. Piemēram, pērn no mežiem palīdzēts izkļūt gandrīz 90 cilvēkiem, bet 2017. gadā palīdzība bijusi nepieciešama 117 iedzīvotājiem. Arī šogad tendences esot līdzīgas, taču precīza statistika apkopota vēl nav.

Lai gan pirms došanās uz mežu neviens apmaldīties neplāno, glābēji cilvēkus mudina padomāt par dažādiem scenārijiem un pēc iespējas tiem sagatavoties.

“Jāņem līdzi pilnībā uzlādēts telefons, lai apmaldīšanās gadījumā varētu sazvanīt gan glābējus, gan tuviniekus. Paņemt līdzi kādu ūdens pudeli vai šokolādi, lai gadījumā, ja apmaldīsities, saņemtu nepieciešamo enerģiju,” saka VUGD Rīgas 1.nodaļas komandiera pienākumu izpildītājs Romāns Borodkins.

Ugunsdzēsēji mudina arī ģērbties spilgtā apģērbā un noteikti paziņot tuviniekiem par plāniem doties uz mežu. Ja gadījumā mobilais tālrunis ir izlādējies un glābējus izsaukt nav iespējams, jācenšas saglabāt miers un jāmēģina saklausīt, piemēram, tuvumā esošu dzelzceļu vai šoseju.

“Lielākoties var ieklausīties – gan jau, ka blakus apkārt mežam ir kāds ceļš, uz kuru varētu iziet ārā, vai arī kaut kādas meža takas, kaut kādas stigas ir izcirstas,” bilst Borodkins.

Tāpat ceļu mājup var palīdzēt atrast jau pie ieejas mežā ievēroti nolūzuši koki, cirsmas un tamlīdzīgas lietas.