Ieskats Dziesmu svētku vēsturē: kā aizsākās šī vērienīgā tradīcija?

0 Komentāru
Ieskats Dziesmu svētku vēsturē: kā aizsākās šī vērienīgā tradīcija?
Ekrānuzņēmums no video

Sestdien, 30. jūnijā, sāksies Dziesmu un deju svētki. To pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū, kad Vācijā, Šveicē un Austrijā pilsētās strauji attīstījās kordziedāšanas tradīcijas.

Arī latvieši dziedāja un, ņemot piemēru no vietējiem vācbaltiešiem, sāka veidot biedrības un korus. 1864. gadā mācītājs Juris Neikens Dikļos sarīkoja pirmos dziedāšanas svētkus ar 120 dalībniekiem, bet pēc deviņiem gadiem – 1873. gadā Rīgas Latviešu biedrība sarīkoja pirmos vispārējos latviešu dziedāšanas svētkus ar 1003 dalībniekiem. Katri nākamie svētki auguši arvien lielāki un lielāki, līdz krietni pārauguši vāciešu kopā sanākšanas. Un ik reiz latviešiem bija svarīgs nacionālais zemteksts.

Arvīds Bomiks
muzikologs, Rīgas latviešu biedrības mūzikas komisijas priekšsēdētājs

Šajā dziedāšanas būtībā viņi saskatīja to savu pašapziņas celšanu, savas identitātes apliecināšanu, savu tautiskumu, ja vāciešiem bija pilsētnieki, tad latvieši uz šiem svētkiem atnāca caur tautasdziesmu.

Sākotnēji lielu daļu dziesmu svētku repertuāra veidoja Baha, Bēthovena, Engelsa un Šūberta darbi, bija jādzied arī cariskās Krievijas himna.

Jānis Kudiņš
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, muzikologs

Ja pirmajos svētkos faktiski mēs varam runāt tikai par brāļiem Cimzēm un Kārli Baumani kā pirmo gan latviešu tautasdziesmu apdari koriem, gan oriģināldziesmu autoriem, tad jau sākot ar otrajiem svētkiem līdz piektajiem svētkiem šī proporcija strauji mainījās.

Tieši pirmo dziedāšanas svētku atklāšanā pirmo reizi izskanēja arī tagadējā valsts himna “Dievs svētī Latviju”. Pamazām pieauga komponistu loma svētku rīkošanā, galvenokārt, dodot tiem iespēju izpausties un veidot pilnīgi jaunu repertuāru. Savukārt darbi, kas sākotnēji nebija radīti koriem, piemēram, Emila Melngaiļa “Jāņu vakars” un Jāzepa Vītola “Gaismas pils” vai Mārtiņa Brauna “Saule, pērkons, Daugava” no 80.gadiem tieši dziesmu svētkos iemantoja savu spozmi un atpazīstamību, pat par spīti padomju cenzūrai.

Video – ieskats Dziesmusvētku vēsturē

Bomiks stāsta: “Dziesmusvētki būtībā ir likuši pamatu profesionālai koru mūzikai, likuši pamatu profesionāliem koru diriģentiem […]. Mēs redzam, kas notiek šodien, – ir sasniegts tāds koru dziedāšanas līmenis, un būtībā šie Dziesmu svētki ir dziesmu svētki, tautas svētki, dziedātāju svētki, mūzikas svētki.”

Padomju varas gados pēc Otrā pasaules kara Dziesmusvētku kustībai sākotnēji pretojās, tomēr šī tradīcija bija tik dziļi iesakņojusies tautā, ka tos aizliegt neizdevās un tos padarīja par valstisku pasākumu ar atbilstošu ideoloģisko repertuāru – bija jāizpilda arī moldovu, kazahu un citu padomju brāļu republiku skaņdarbi.

Jānis Kudiņš
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, muzikologs

Ir zināmi gadījumi, kad četras reizes attiecībā uz četriem Dziesmusvētkiem no cenzūras viedokļa no svētku programmas svītrota “Gaismas pils”. Trīs reizes arī svītroja vai gribēja svītrot Emīla Melgaiļa “Jāņu vakaru”, tātad tās dziesmas, ko mēs savā lielajā vēsturiskajā stāstā identificējam kā latviešu nacionālās identitātes muzikālos simbolus.

Tomēr 80.gadu patriotiskais pacēlums svētku norisi ietekmēja burtiski un, piemēram, 1985. gada Dziesmusvētkos pēc dalībnieku un klausītāju pieprasījuma “Gaismas pils” tika izpildīta nesankcionēti un šis brīdis tiek simboliski uzskatīts pat par 3.atmodas sākumu.

0 Komentāru