Ieskaties vēsturē: rekonstruē pirms 99 gadiem notikušās Cēsu kaujas

1 komentārs
Ieskaties vēsturē: rekonstruē pirms 99 gadiem notikušās Cēsu kaujas
Foto: Latviešu Strēlnieku apvienība

Cēsu kaujas savulaik bija pirmais izšķirošais pagrieziena punkts Latvijas Neatkarības karā un nākamgad tās svinēs savu simtgadi. Godinot šo notikumu, piektdien, 22. jūnijā, Cēsīs notika unikāla kaujas rekonstrukcija un militārās tehnikas demonstrēšana. 

Cēsu pils parkā valdīja neparastas noskaņas – līdzās Latvijas armijas un sabiedroto karavīriem varēja sastapt arī karavīrus, kuri pēc apģērba un ieročiem spriežot, pirms 99 gadiem, piedalījās Cēsu kaujās. Cēsu kauju rekonstrukcija jau kļuvusi par tradīciju, tomēr šogad tā ir lielāka, iespaidīgāka un veidota jau kā teatralizēts uzvedums.

“Tas bija kaut kas nezināms priekš viņiem, tā bija cerība, vēlēšanās, kaut ko darīt, mainīt, bet neizpratne, kā to visu izdarīt, par nākotni skaidrības nebija nekādas,” stāsta biedrības “Latviešu karavīrs” pārstāvis Jānis.

Savukārt biedrības “Latviešu karavīrs” pārstāvis Rolands min: “Jācenšas visā šinī saprast to domāšanu, kā bija tajā laikā, jo mēs jau domājam krietni savādāk.”

Kamēr Cēsu pulka kareivjiem rokās bija vien šautenes, pretiniekam – bruņumašīnas un pat artilērija, tomēr ne vienmēr visu izšķir spēks.

1919. gadā Brīvības cīņu laikā notikušajās Cēsu kaujās Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi guva nozīmīgu uzvaru pār Rīdigera fon der Golca vadītajiem provāciskajiem spēkiem, kas atbalstīja Andrieva Niedras marionešu valdību. Cēsu kaujas bija pirmais izšķirošais pagrieziena punkts Latvijas Neatkarības karā un cēsnieki ir lepni par savu artavu.

Video – Cēsu kaujas rekonstrukcija

Cēsu iedzīvotāja Dina stāsta: “No ģimenes neviens nav piedalījies šajās kaujās, bet vienmēr ir interesanti atnākt, paskatīties, uzzināt un parādīt jaunajai paaudzei kaut ko no šiem notikumiem.”

Cēsu iedzīvotājs bilst: “Ja es būtu jaunais, es arī ietu karot, noteikti aizstāvētu. Nezinu vai tagad es ietu, bet tajā brīdī droši vien.”

Cēsu pils parkā varēja apskatīt arī militāro tehniku, ieročus, ekipējumu, piedalīties dažādās izglītojošās aktivitātēs, un nobaudīt lauku virtuvi. Cēsniekiem šī diena kļuvusi par tradīciju un viņi rosina 22. jūniju noteikt kā Latvijas uzvaras dienu.

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (Vienotība) stāsta: “Tā ir vēl viena vēsturiskā epizode, kad cēsnieki ir bijuši nozīmīgi vēsturē un cēsnieki ar to lepojas, ka esam nozīmīga pilsēta ar ļoti nozīmīgu vēsturisko pienesumu.”

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) norāda: “Kas tas bija par spēku, kas karavīriem to darīt? Es domāju te viņš arī ir dzimis, tas spēks, tā pārliecība.”

Cēsu kaujas prasīja 1024 Igaunijas armijas un 129 Latvijas armijas karavīru dzīvības, taču uzvara nodrošināja tobrīd nesen proklamētās Latvijas valsts neatkarību.

1 komentārs