Ieskaties 100 gadus senos notikumos: Latvijas Valsts proklamēšanas hronoloģija

1 komentārs

Lai gan faktu, ka mūsu valsts ir dibināta 18.novembrī, zina katrs, krietni mazāk ir to, kas tikpat labi pārzina apstākļus, kādos tas notika.

LNT Ziņas noskaidroja, cik liela ir bijusi pētnieku interese pēdējos gadu desmitos par neatkarības proklamēšanas sapulces protokoliem? Kurš no politiķiem pamatīgi kavējās? Un kāpēc tas, kas redzams vēsturiskajā Viļa Rīdzenieka vienīgajā fotogrāfijā, nemaz nenācās tik viegli?

Latvijas Valsts dzimšana bija iespējama, mainoties situācijai Eiropā. Pirmā pasaules kara rezultātā bruka Vācijas, Austroungārijas un Krievijas impērijas. Vairākām to sastāvā esošām tautām radās sapņi par pašnoteikšanos.

Ainārs Lerhis
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, APPC direktors

Šādā situācijā nacionālie spēki dažādās nākošajās valstīs – gan Centrāleiropā, gan Austrumeiropā sāka izskatīt alternatīvu par to, ka sākumā varētu būt autonomija. Līdzšinējo impēriju sastāvā. Bet notikumi 17/18. gadā strauji attīstījās, un 1918.gada rudenī arvien vairāk nosliecās, ka piesardzīgās autonomijas tika nomainītas ar pilnīgas autonomijas prasībām.

Mūsdienās, veicot pieprasījumu, valsts dibināšanas protokoliem pētniekiem ir brīva pieeja. Padomju laikā tikai šauram lokam. Ieraksti pieteikumu veidlapā apliecina, ka tie pieprasīti vien dažas reizes.

Starp LNT Ziņu pasūtītajiem dokumentiem ir pašas pirmās sarunas, diskusijas Latvijas Valsts proklamēšanas priekšvakarā.

Latvijas valsts dibināšanas pamatakmens tika ielikts dienu pirms 18. novembra – 17. novembrī. Tika nodibināta Tautas padome, kas apvienoja tā brīža politikās partijas.

Lerhis skaidro: “Vēlākajā laikā literatūrā to sauca arī par priekšparlamentu, jo tobrīd Latvijā nebija iespējams sarīkot vēlēšanas, kā tas ir parlamentiem, tāpēc viņu sauca par priekšparlamentu.”

Par Tautas padomes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti. Par viņa vietniekiem Marģeru Skujenieks un Gustavu Zemgalu. Savukārt pirmā ministru prezidenta gods tika Kārlim Ulmanim.

“Sēdes ir protokolētas. Tas tika uzskatīts par svarīgu jautājumu, kas ir jāfiksē,” stāsta Lerhis.

Pateicoties protokoliem, šodien varam rekonstruēt 18. novembra sēdes gaitu.

Valsts dibināšanu nolēma organizēt Pilsētas otrajā teātrī, mūsdienās – Nacionālais teātris. Zīmīgi, ka Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste ieradās ar nokavēšanos. Oficiālā versija – esot radušās transporta problēmas starp Jelgavu un Rīgu. Neoficiālā versija – starp politiskajiem spēkiem esot bijušas nesaskaņas, un kavēšanās bijusi kā savdabīgs žests.

Latvijas valsts proklamēšana teātrī bija nolikta uz plkst.16.00. Taču jau plkst.15.00 visas vietas bija pilnas. Tās aizņēma, ja tā var teikt, pilsētas smalkākā publika un politisko partiju lūgtie viesi, proporcionāli pēc partiju lieluma.

Gatavošanās noritēja visai lielā steigā, līdz ar to arī iespējas kaut kā īpaši izdekorēt skatuvi bija ierobežotas. Radās doma, ka vienīgais, ko var pagūt – ir milzīgs sarkanbaltsarkanais karogs. To kā tādu villaini varētu pārvilkt pāri no viena gala līdz otram. Skaidrs, ka bija vajadzīgs milzīgs daudzums drēbes. To pēc pamatīgas meklēšanas izdevās sadabūt kādā veikalā.

Ņemot vērā Čakstes kavēšanos, pasākums sākās ar pusstundas kavēšanos. Iesākumā tika nolasīti protokoli no Tautas padomes dibināšanas sēdes protokola. Pēc protokola nolasīšanas tika paziņots, ka Latvijas Tautas padomi pārgājusi suverēnā varā. Vārds tika dots Kārlim Ulmanim, kurš teica runu.

“Darbs nebūs viegls, bet mani stiprina apziņa par Latvijas tautas spēku, izturību un ciešu apņemšanos novest iesākto lietu līdz galam. Šai brīdī atcerēsimies, ka ilgiem gadiem daudzi mūsu tautas locekļi lolojuši šo mūsu cerību, jau agrāk klusībā vai atklāti strādājuši priekš viņas un nesuši domu par brīvo Latviju savās sirdīs,” teica Ulmanis.

Taču, lai nonāktu līdz šim brīdim, bija nepieciešams ilgs laiks.

Aija Fleija
vēsturniece, Latvijas Kara muzeja direktore

Novembra beigās valdība top. Ne uzreiz visi ministri rodas. Īpaši apsardzības ministrs, nevarēja piemērotu kandidātu atrast. Apzinoties situāciju, cilvēki nevēlējās uzņemties šo sfēru.

Šodien īpaši simtgadei autentiski iekārtotais Nacionālā teātra interjers pamazām sāks atgūt savu ikdienišķo izskatu. Stafeti pārņems Kara muzejs, kurā īpaši šim laika posmam veidota izstāde tikai sāks savu ceļu pie interesentiem.

Savukārt, autentiskie protokoli turpinās glabāties Latvijas Valsts vēstures arhīva krātuvēs, līdz nākamajai reizei, kad kāds vēlēsies ieskatīties neatkarības proklamēšanas aizkulisēs.

1 komentārs