Ierēdņi Amerikas latvietim jau gadu atsakās dot Latvijas pilsonību; iegansts – trūkstot pareizo zīmogu

10 komentāri
Ierēdņi Amerikas latvietim jau gadu atsakās dot Latvijas pilsonību; iegansts – trūkstot pareizo zīmogu
(Foto: LETA)

86 gadu vecumā Amerikas latvietis Georgs Ričijs izlēma atgriezties savu senču zemē un sakopa sievas dzimto māju vietu Vecpiebalgas pusē. Tomēr pēdējais pusotrs gads viņam pagājis neziņā, vai kuru katru brīdī nenāksies visu paveikto pamest un atgriezties ASV. Ierēdņi jau gadu nespēj atbildēt uz šķietami vienkāršu jautājumu – vai Georgam pienākas Latvijas pilsonība?

Dāvana sievai

Vecpiebalgas mežu vidū kāda pakalna galā paveras skaists skats – sarkanbaltsarkana mājiņa, kurai blakus mastā plīvo karogs. Šis pats karogs te plīvoja līdz 1943. gadam, kad to trimdā sev līdzi paņēma Āriņu māju saimnieki. Karogs šeit atgriezās pirms pāris gadiem līdz ar Georgu Ričiju – Āriņu mantinieces Daces vīru.

”Manu sievu gandrīz izdzina no šejienes. Tolaik bija trīs izvēles. Vai nu tevi nošāva, vai tu ej uz Sibīriju vai tu bēdz. Viņas paps teica – mēs ar krieviem neiesim, mēs iesim prom. Un tā viņi aizgāja,” stāsta Georgs.

Padomju laikos Āriņu mājas nodedzinātas līdz ar zemi, bet pati zeme palikusi kolhozam, kas to aizlaidis postā. Georgs te atgriezies, lai uz 60. kāzu jubileju varētu sievai dāvanā pasniegt sakoptas bērnības mājas. Viņš izcirtis brikšņus, uzbūvējis ceļu, iekopis dārziņu un visādi citādi labiekārtojis apkārtni.

Foto – Āriņu mājas:

Bēga no cara

Kaut arī darba joprojām ir atliku likām, tas nesokas tik raiti kā varētu vēlēties, jo tam vienkārši nepietiek laika. Par spīti Āriņu sakopšanā ieguldītajā pūlēm Georgs Latvijā joprojām drīkst uzturēties tikai dažus mēnešus pēc kārtas, jo nav Latvijas pilsonis. Viņš grib iegūt pilsonību, bet ierēdņi pagaidām atsakās to dot, prasot arvien jaunus un jaunus pierādījumus tam, ka viņa vecāki tik tiešām dzimuši Latvijā.

Georga tēvs Krišs Bagātais uz ASV emigrēja 1903. gadā, vairoties no dienesta cara armijā. Amerikā Krišs angliskoja uzvārdu, bet apprecēja latviešu meiteni, strādāja Filadelfijas latviešu biedrībā par ekonomistu, un mājās ar dēlu runāja tikai latviski. Kā izrādās ar to nepietiek, lai Georgs iegūtu Latvijas pasi. Visus faktus vajag sīki pierādīt ar dokumentiem, turklāt ierēdņi negrasās pievērt aci uz to, kas dokumentus apzīmogojis.

”Es visas prasības izpildīju. Bet Amerikā ir mazliet citādāka sistēma – ir notary public jeb liecinieki, ar kuru zīmogu pietiek, lai atzītu dokumentus par īstiem. Latvijā ar to nepietiek. Šeit viņi grib, lai dokumentus oficiāli apstiprina kāda valsts iestāde,” skaidro Georgs.

Gaida jau gadu

Jau pagājis gandrīz gads, kopš Georgs vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Kopš tā laika viņš turpina meklēt dokumentus, tos apzīmogot un gaidīt atbildes no ierēdņiem. Bet līdz šim pozitīvu lēmumu tā arī nav saņēmis. Iestādē Tv3 Ziņām gan solīja, ka atbildi uz pilsonības pieprasījumu Georgs beidzot saņems nākamnedēļ.

”Ir ļoti daudz nepieciešami pamatojuma dokumenti. Ir jāsaņem izziņas no Valsts arhīva, jāiesniedz arī dažādi tulkojumi un dokumenti, kas apliecinātu senču piederību valstij no 1881. līdz 1940. gada 17. jūnijam,” kavēšanos skaidro PMLP pārstāve Santa Jonāte.

Likums visiem ir viens un īpašus izņēmumus nevar pieļaut. Tādēļ atbilde, ko Georgs saņems nākamnedēļ nebūs iepriecinoša – pilsonība viņam netiks piešķirta. Tā vietā kārtējo reizi tiks prasīti vēl jauni dokumenti. Turklāt PMLP pārstāve neizslēdz, ka 86 gadus vecajam Georgam var nākties arī kārtot latviešu valodas eksāmenu. Ņemot vērā kunga cienījamo vecumu, iestāde šoreiz vien sola viņa iesniegto dokumentu izskatīšanu pēc iespējas paātrināt.

Video