Iepazīsties ar norisēm, kas šīs vasaras izskaņā vērojamas dabā!

0 Komentāru
Iepazīsties ar norisēm, kas šīs vasaras izskaņā vērojamas dabā!
LATVIJAS VALSTS MEŽI

Augusts, lai gan joprojām ir īstens vasaras mēnesis, tomēr jau nes nepārprotamas liecības par rudens tuvošanos – dažu sugu koki un krūmi jau sākuši tērpties rudens drānās, taču ir vēl daudz interesantu norišu, kas dabā raksturīgas tieši vasaras izskaņai, liecina valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas valsts meži” publiskotā informācija.

Lai arī ziedošu augu kļūst arvien mazāk un tos vairs nav tik viegli pamanīt, nav gluži tā, ka nekas nekur vairs nezied. Augustā šur tur zied āboliņš, amoliņš, vanagvīķi, margrietiņas, purenes, skābenes, dadži, neaizmirstulītes, timotiņš, kamolzāle, balanda, nātres, vībotnes, koši zied sila virši. Turklāt ziedi redzami ne tikai uz sauszemes, bet arī ūdeņos, piemēram, krastmalās zied niedres. Savukārt jau noziedējušie augi šai laikā nobriedina augļus un sēklas, izsēj tās.

Ogas un sēnes sauc mežā

Mežā var būt iespējams manīt avenēm un lācenēm radniecīgos cūceņu augļus, kas vairumā gadījumu jau nogatavojušās un sausākās vietās pat nobirušas. Avenes un lācenes allaž nogatavojas agrāk un kādu aveni nolasīt var vien šur tur saules mazāk skartajās mežu vietās. Purvainēs retumis vēl atrodama kāda lācene. Saldās vasaras ogas pamazām nomaina rudenīgās brūklenes un drīzumā sārtosies arī dzērvenes.

Jau augusta sākumā naskākie sēņotāji varēja salasīt gan gailenes, gan bekas, gan ievākt zemestaukus. Samērā agri šovasar mežus sāka rotāt arī bērzlapes. Bet nu jau gan mežos sācies īstens rudens sēņu laiks.

Kukaiņi arvien aktīvi

Karstums vilnis, kas šovasar ilgu laiku skāra Latviju, ietekmēja arī vairākuma kukaiņu dzīvi un paātrināja to attīstību, tāpēc joprojām var redzēt daudz tauriņu, vaboļu, spāru un citu kukaiņu. Dunduri mežā gājējus vairs tā nenomoka, toties nu ievērojamā pulkā ir dažādu sugu lapsenes. Malu malās dzirdami sisinoši sienāži un cirkstinoši siseņi. Augustā teju jebkur, ja vien ir vēlme, dabā gājēji noteikti var manīt kādu seškājaini. Daļa kukaiņu ar vēderiņu galiem saķērušies pārīšos.

Vasaras otrajai daļai raksturīgie rasotie, bezvēja rīti atgādina – burtiski visapkārt mums mīt zirnekļi! To malu malās darinātie tīkli mirdz jo īpaši skaisti, kad to uzķertajos rasas pilienos zaigo saules stari.

Augustā aktīvākas kļūst visdažādākās ērces, starp tām arī parazītiskās, kuras pārtiek no citu dzīvnieku asinīm, tostarp divas sugas ir bīstamas cilvēkiem, jo pārnēsā slimību izraisītājus. Gan kukaiņi, gan zirnekļveidīgie ir nozīmīga ēdienkartes sastāvdaļai daudziem putniem un daļai abinieku un rāpuļu.

Jaunie abinieki – lecošas vardes, ķirzakas un čūskas

Augustā beidzot visu sugu abinieki pabeiguši vai pabeidz kāpura stadiju. Malu malās sastopami dažādi jaunie abinieki. Visuzkrītošākās tagad ir lecošas vardītes. Pieaugušie abinieki nav tik uzkrītoši, jo pārvietojas mazāk, turklāt – vairākums sugu to dara lielākoties krēslā un tumsā. Augustā pieaug iespēja pamanīt dažādu reptīļu jaunuļus, jo jau jūlijā piedzimušajām pļavu ķirzaciņām un glodenītēm, no oliņām izlīdušajām sila ķirzaciņām, šī mēneša nogalē cits pēc cita piepulcējas no olām izšķīlušies slaiki, dižsliekas lieluma zalktēni. Ap to laiku smuidru bērniņu dzīvdzemdēšanas periods sākas gludenajām čūskām, odzēm. Pirms dzemdībām odžu mātītes labprātāk nekā citkārt sildās saulītē, tāpēc biežāk nekā parasti tās pamana arī cilvēki.

Putni – vēlie ligzdotāji

Gandrīz visi Latvijā ligzdojošie putni, arī tā saucamie vēlie ligzdotāji, augustā beidzot pamanījušies sarūpēt vismaz vienu pēcnācēju paaudzi. Daudzām sugām visi bērni jau itin sen kļuvuši pavisam patstāvīgi, citām – vēlīnākie samērā nesen pametuši ligzdas un sākuši apgūt patstāvīgas izdzīvošanas iemaņas, vēl citām jaunuļi joprojām atrodas vecāku zināmā uzraudzībā. Patlaban diezgan daudzi no ieraugāmajiem spalvainajiem lidoņiem ir jaunie putni. Pagaidām jaunie putni visur dominē, bet situācija drīz mainīsies, jo daudzi no maz pieredzējušajiem jaunuļiem ies bojā grūtajā rudens migrācijas un ziemošanas periodā.

Augustā ne vienas vien sugas gājputni jau pametuši vai sākuši pamest Latviju. Lielākajai daļai pie mums sastopamo putnu ir divi areāli – ligzdošanas areāls un ziemošanas areāls. Migrāciju laikā no viena areāla uz otru Latvijā ir ieraugāmi gan mūsējie, šeit ligzdojošie, prom lidotāji, gan dažādu sugu, tostarp Latvijā neligzdojošu caurceļotāji no citām zemēm.

Galvenais iemesls, kas vasaras beigās un rudenī dzen lidoņus uz siltajām zemēm, ir nevis aukstums, bet barības trūkums. Augustā barības vēl netrūkst, tāpēc gājputnu masveida aizceļošanas un caurceļošanas periods noritēs nākamajā mēnesī.

Zvēri pieskata bērnus

Lielākā daļa zvēru augustā joprojām aktīvi pieskata bērnus, taču  ne vienai vien sugai šī gada pēcnācēji jau ir apguvuši patstāvīgas izdzīvošanas prasmes pamatus. Briežu dzimtas zvēru – stirnu, staltbriežu, aļņu – tēviņi šai laikā visi ir ragaini. Ja gadās redzēt noskrāpētus jaunus kociņus, tas apliecina: pieaugušajiem stirnu, aļņu vai staltbriežu buļļiem ragi jau izauguši un pārkaulojušies, taču vēl nav noberzti. Tie tiek berzti, trinot nost atmirušo ādu. Jaunajiem briežu tēviņiem ragi šogad gan pagaidām vēl nav pat īsti sākuši pārkauloties. Visiem vīriešu dzimuma aļņiem ragi jau “gatavi”; tādi tie ir arī stirnu āžiem, bet stirnu tēviņi pēc dažiem mēnešiem no ragiem būs atbrīvojušies.

Stirnām augustā beidzas riests, savukārt aļņiem šī mēneša beigās riests tikai sāksies. Riesta jeb baura periods aļņiem rit no augusta beigām līdz septembra beigām. Pirmie to sāk vecākie, vairāk pieredzējušie aļņu buļļi. Tie ir viņi, kas, hormonu musināti, augustā visagrāk sāk noskaņoties iespējamiem dueļiem – uzbrūk kokiem un krūmiem. Staltbrieži gan pagaidām vēl pavisam mierīgi. Viņiem jāsagaida stimulējoša dzestruma periods – rudens.

0 Komentāru