Iepazīsties ar “Citu Sibīriju” – trim ciemiem, kuros joprojām dzirdama latviešu valoda

Pievienot komentāru
Iepazīsties ar “Citu Sibīriju” – trim ciemiem, kuros joprojām dzirdama latviešu valoda
Foto: Kristīne Žilde-Krēvica

Kad dzirdam vārdu “Sibīrija”, pirmā asociācija ir padomju deportācijas un daudzās dzīves, ko izsūtījums salauza un izpostīja. Tā visa ēnā paliek cita Sibīrija – tā, uz kuru latvieši devās brīvprātīgi, labākas dzīves un zemes meklējumos. Tā nu šai Krievijas daļā joprojām ir ciemi, kuros runā latviski. Ar tiem tagad var iepazīties izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Zenta Nazarova izstādes apmeklētājus uzrunā no ekrāna, kas apkārt izkārtotajām fotogrāfijām un priekšmetiem piešķir arī balsi un Sibīrijas latviešu valodas skanējumu. Visas Nacionālās bibliotēkas piektajā stāvā izkārtotās cilvēku personīgās mantas satilpušas un pārvestas uz Latviju četrās mugursomās. To vidū arī zils vērpjamais ratiņš, ar ko tā saimniece Ņina Kukule un vēlāk meita Taņa darināja Timofejevkas raksturīgos lakatus.

Pārvest izdevies pat Sibīrijas latviešu mājām tik raksturīgo logu rāmja detaļu, lai gan bažas bijušas par robežsargu reakciju.

“Šo rotājumu uzdāvināja mājas saimnieks, kura māja Lejas Bulānā diemžēl gāja postā. Ietinām guļammaisā un nospriedām – ja ko jautās, teiksim, ka vedam kolēģes mazbērnam skeitborda dēli. Bet jautājumi neradās! Vispār pārliecinājāmies, ka Krievijā ir ļoti jauki cilvēki, tā kā priekšstats par Sibīriju ir maināms,” stāsta muzeja “Latvieši Pasaulē” projekta vadītāja Ieva Vītola.

Foto

Tieši tāds arī bija projekta autoru mērķis – parādīt, ka bez padomju nežēlīgajām deportācijām ir arī cita Sibīrija. Tā, uz kuru pirms pusotra gadsimta liels daudzums tautiešu, ap 200 000, devās kā uz zemi, kur “piens un medus tek”.

Latvijas folkloras pētnieki nupat paviesojušies trīs ciemos – Timofejevkā, Sukinavā un Lejas Bulānā. Pēdējā no 42 ciema iedzīvotājiem puse ir latvieši. Diemžēl ciemi iztukšojas, tāpēc bažas valda, ka tradīcijas nomirs līdz ar pēdējiem to iedzīvotājiem.

Foto

“Trešā paaudze ir tā kritiskā, lai saglabātu valodu un kultūru. Jo īpaši nelabvēlīgos apstākļos. Mazie ciemi izzūd, jaunākā paaudze brauc uz pilsētām, kur ir darba un izglītības iespējas. Tā nu ciemi sarūk, bet vecākā paaudze, ko satikām, bija burvīgas sievas un vīri, ar ko runājāmies,” ar patiesu sirsnību stāsta Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis.

Sibīrijas latviešu dzīvesstāstus un liecības Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bez maksas varēs iepazīt visu vasaru.

Video