1 komentārs

Dvēseļu radniecība nepazīst ne laika, ne valstu, ne tautību robežas, – tā var sacīt par diviem dzejniekiem – latviešu Eduardu Veidenbaumu un igauņu Contru -, kuri viens otru sastapuši ar vairāk nekā simt gadu nobīdi.

Pateicoties Contram, Veidenbauma dzeja nu gaismā izcelta igauņu valodā, savukārt, pateicoties Veidenbaumam, latviešu lasītāji var arī tuvāk iepazīt kaimiņu dzejas mākslu. Šomēnes tiek svinēta Veidenbauma 150. dzimšanas diena, kas Contram ir īpaši nozīmīgi svētki.

Contras vārds kaimiņu zemē komentārus neprasa, – viņu pazīst kā lieli, tā mazi lasītāji. Pamazām viņu iepazīst arī Latvijā. Dzejnieks kopā ar ģimeni, suņu meiteni, desmit kaķiem un vismaz 30 aitām dzīvo netālu no Latvijas robežas, un vilkme pie latviešiem spēkā pieņēmās, kad pirms astoņiem gadiem iepazina Veidenbaumu. Iepatikās latviešu dzejnieka vārsmu saturs, atpazina tajās savu raksturu, – filozofisku ironiju un humoru. Nolēma atdzejot tās igauniski un tagad visi Veidenbauma dzejoļi ir izlasāmi igauņu valodā.

Contra
Igauņu dzejnieks

Kad es nezināju gramatiku, bija gandrīz neiespējami tulkot tikai ar vārdnīcu. Es vispirms mēģināju pats tulkot ar vārdnīcu, rezultāts bija šausmīgs, jocīgs, un Januss Johansons visu palaboja. Bet pamazām sāku arvien vairāk saprast latviešu valodu, un mani gandrīz var intervēt.

Contra latviešu valodu sāka mācīties pašmācības ceļā, bet tagad to apgūst arī Tartu Universitātē. Tur iemācījies gramatiku. Savukārt runāšanu praktizē biežajās ciemošanās reizēs Latvijā. Īpaši mīļa ir Valmiera un kā mājās jūtas netālajos Kalāčos. Mēneša sākumā, dzejnieka 150. jubilejā, no Tartu līdz Veidenbauma dzimtas mājām noskrēja maratonu. Skrēja 34 stundas, taču ņēma piemēru no Veidenbauma, kurš, savā laikā studējot Tērbatā, arī bieži mēroja šo maršrutu, pa ceļam piestādams atpūtas pauzēs.

Contra
Igauņu dzejnieks

Valmierā es sēdēju pie autoostas. Kāds vīrietis man kaut ko prasīja, es atbildēju. Viņš man vaicāja: “Vai tu esi no Latgales?” Man ļoti patika, ka es varu tik labi latviešu valodā runāt, ka kāds var padomāt, ka esmu no laukiem.

Contra turpina atdzejot igauniski arī citu latviešu darbus, savukārt latviski iznāk viņa dzejoļu krājumi. Dzejā viņam patīk spēlēties ar vārdiem un formām, nepadarot šo nodarbi pārlieku nopietnu.

“Igauņu Veidenbaums”, kā pašam labpatīk sevi dēvēt, iedvesmu meklē paša un citu dzīvēs. Arī sportā, tas Contram ir iemīļots, īpaši skriešana un futbols. Pantiņš arī tapis pēc kādas ļoti lietainas futbola spēles.

Sporta dēļ jau bērnībā nedaudz zinājis latviešu valodu, – pierobežas mājā varēja redzēt arī latviešu kanālus, kuros skatījās sporta pārraides un iemācījās ciparus. Dažus gan nepareizi. Vispār Contram reizēm latviešu valoda šķiet smieklīga, – valodniekiem esot bijusi laba humora izjūta.

Contra atklāj, ka igauņiem šķiet, ka latviski uzreiz var runāt, pieliekot vārdiem galotni “s”. Tad nu dzejniekam bijis izaicinājums pierādīt, ka latviešu valoda var skanēt arī bez šā burta.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl