IeM un NVO apņemas sadarboties, lai palīdzētu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas “iestrēgušajiem”

0 Komentāru
IeM un NVO apņemas sadarboties, lai palīdzētu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas “iestrēgušajiem”
AP/SCANPIX

Iekšlietu ministrija (IeM) ciešāk sadarbosies ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai sniegtu palīdzību patvēruma meklētājiem, informēja IeM.

Tikšanās laikā spriests par veidiem, kā NVO var palīdzēt cilvēkiem, kuri pēc mēģinājuma nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu netiek ielaisti atpakaļ Baltkrievijā. Sarunā panākta vienošanās, ka tiks apzinātas vajadzības un ciešā sadarbībā ar Valsts robežsardzi cilvēki saņemšot palīdzību.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) šodien tikās ar NVO pārstāvjiem no “Gribu palīdzēt bēgļiem”, “Make Room Europe”, “Patvērums “Drošā māja””, “Caritas Latvija”, “Sabiedriskās politikas centrs Providus”, Latvijas Sarkanais Krusts, “Latvijas Cilvēktiesību centrs” un Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja, lai apspriestu sadarbības iespējas starp iekšlietu nozari un NVO kontekstā ar situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Sarunā tikusi aktualizēta nepieciešamība atbalstīt cilvēkus, kas līdz šim lūguši patvērumu Latvijā. Sarunas dalībnieki apņēmušies, ka turpmāk tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts robežsardzi un NVO.

Šodien plašu sabiedrības uzmanību piesaistīja Vācijas raidorganizācija “Deutsche Welle” “Twitter” kontā publicētais video, kuru medijam atsūtījis viens no irākiešu bēgļiem un kurā redzama situācija uz Baltkrievijas un Latvijas robežas.

Atsaucoties uz video sūtītāju, medijs vēstīja, ka šīs kurdu ģimenes no Irākas nedēļu esot iesprostotas “nekurienē bez pajumtes un pārtikas”. Vīrietis uzsvēris, ka grupā esot 11 mazi bērni, un viss, ko viņi vēloties, esot tikt deportētiem atpakaļ uz Irāku, jo uz robežas viņiem neviens nepalīdz.

Arī Latvijas Tiesībsarga birojs ir izplatījis informāciju, atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļu un NVO sniegto informāciju, ka šobrīd pie Latvijas un Baltkrievijas robežas ir izveidojusies situācija, kurā aptuveni 30 pieaugušie un 11 bērni atrodas zem klajas debess neapdzīvotā teritorijā bez iespējas ieceļot Latvijā vai atgriezties atpakaļ Baltkrievijas iekšzemes teritorijā.

Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, ieceļošanu Latvijā šīm personām liedz Latvijas robežsargi sakarā ar reģionā izsludināto ārkārtējo situāciju, savukārt no otras puses doties prom no robežzonas liedz Baltkrievijas robežsargi. Tiek ziņots, ka pret daļu no šīm personām pielietoti arī speciālie līdzekļi, piemēram, elektrošoka ierīces.

Kā norādīja Tiesībsarga birojā, valdība 10.augustā ir pieņēmusi rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas paredz, ka Valsts robežsardze un citas pilnvarotās iestādes attur personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas, kā arī atgriež atpakaļ tās personas, kas robežu tomēr ir nelikumīgi šķērsojušas, kā arī Valsts robežsardzei paredz pilnvaras šai procesā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Tiesībsarga birojā uzsvēra, ka šajā situācijā svarīgi atcerēties, ka vismaz daļa šo personu var būt iespējamie patvēruma meklētāji. Kā tiesībsargs norādījis vēstulē Saeimai un Ministru kabinetam, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ceturtā protokola ceturto pantu ir aizliegta kolektīva ārvalstnieku izraidīšana.

“Arī pastāvot ārkārtējai situācijai, ja valsts iestādes realizē personu “atstumšanu” no robežas, potenciālo patvēruma meklētāju gadījumā ir jābūt tiesiskām un faktiski pieejamām alternatīvām patvērumu lūgt. Situācijā, kad personai faktiski tiek liegtas iespējas pārvietoties, secināms, ka tai citu pieejamu alternatīvu nav, tātad būtu jāpieļauj izņēmums no vispārīgās kārtības, kāda noteikta ar rīkojumu,” pauda Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga ieskatā, jo ilgāk šāda situācija turpināsies, jo smagākas sekas tas var atstāt uz šo personu veselību. Īpaši tas attiecas uz bērnu atrašanos šādā situācijā. Bērnu tiesību konvencijas trešais pants paredz, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Tādējādi tiesībsargs aicina atbildīgās valsts iestādes darīt visu iespējamo, lai esošo situāciju, ja tā patiesi atbilst masu medijos atspoguļotajam, nekavējoties pārtrauktu, nodrošinot robežzonā esošajām personām cilvēka cienīgus apstākļus, ar to domājot laika apstākļiem atbilstošu pajumti, apģērbu, ēdienu un ūdeni, individuāli izskatot katra nelikumīgā robežas šķērsotāja situāciju.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) Vācijas raidorganizācijai “Deutsche Welle” mikroblogošanas vietnē “Twitter” par publicēto video atbildējusi, ka Latvijas robežsardze nodrošina iedzīvotājiem, kurus Baltkrievijas norīkotie spēki cenšas virzīt pāri Eiropas Savienības (ES) robežai, ar ūdeni un pārtiku, medikamentiem un apģērbu, kā arī ar medicīnisko pārbaudi. Ja šiem cilvēkiem ir kādi draudi viņu dzīvībai vai veselībai, viņus nogādā slimnīcā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) Vācijas raidorganizācijai “Twitter” norādīja, ka “Deutsche Welle” publicētā informācija ir neobjektīva, jo nav skaidrots, ka Baltkrievijas varasiestādes piespiež šos cilvēkus tikt pāri robežai pret savu gribu. Ministrs norādīja, ka tā ir hibrīda kara stratēģija, ko īstenoja Lukašenko režīms pret ES ar mērķi aktivizēt ES sabiedrisko domu pret ES.

Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā Latvijas Radio atzina, ka daudzas patvēruma meklētāju grupas Baltkrievijā pie Latvijas robežas uzturas līdz pat trijām dienām.

Viņš stāstīja, ka šo grupu cilvēkiem no Latvijas puses tiekot nodrošināta veselības stāvokļa apsekošana, ūdens, kā arī pārtikas piegāde, ja tas nepieciešams. “Mēs sniedzam atbalstu, lai gan nelegālo migrantu grupas tiek spiestas no Baltkrievijas puses ar militāru dienestu spēku un uzturas tuvāk Baltkrievijas robežai,” piebilda Pujāts.

0 Komentāru