Iedzīvotāji piepelnās: lielākā daļa papildus algai nopelna līdz 50 eiro

0 Komentāru
Iedzīvotāji piepelnās: lielākā daļa papildus algai nopelna līdz 50 eiro
LETA

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāji papildus savam ikdienas darbam piepelnās. Lai gūtu papildu ienākumus, visbiežāk cilvēki izmanto savas zināšanas, prasmes vai hobiju.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka piepelnīšanās pēc darba vai brīvajā laikā ir atbalstāma lieta. Daudziem šādā veidā nopelnītā nauda ir nozīmīgs finansiāls papildinājums, taču šie ienākumi visbiežāk netiek deklarēti.

Dziedātājs Ingus Pētersons norāda: “Jo vairāk prasmes cilvēkam, jo tas ir labāk, un lai VID interesējas par nodokļiem, bet, ja cilvēks vairāk dara, viņš vairāk dzīvo”.

“Tas ir labi, jo katrs pelna kā māk un kā var. Citiem tas varbūt ir atbalsts bērnam un ģimenei. Ierēdņi gan jau domā, ka jāmaksā nodokļi, bet es tā nedomāju,” stāsta rīdziniece Tatjana.

Līdz šim bankas ir mācījušas saviem klientiem, kā plānot izdevumus, tagad – kā papildus nopelnīt.

Swedbank eksperte Evija Kropa teic: “Mēs ļoti daudz esam runājuši par to, kā plānot ģimenes finanses no tāda aspekta, cik daudz un ko mēs varam darīt izdevumu pusē un šobrīd ir jautājums par to, ko mēs varam darīt individuāli tieši tajā ienākumu pusē, ko varam nopelnīt vairāk un kādas ir iespējas”.

Izrādās – 43% iedzīvotāji jau tagad papildus savam pamatdarbam piepelnās. Galvenokārt tas tiekot darīts, lai gūtu ienākumus. Kā liecina pētījuma rezultāti, biežāk papildu ienākumus līdzās pamatdarbam gūst vīrieši ar augstāko izglītību, pašnodarbinātie, kuri veic intelektuālu darbu un nav apmierināti ar saviem ienākumiem.

Visbiežāk tiekot izmantotas kādas prasmes vai hobiji – piemēram, datordizains, tulkošana, muzicēšana, fotografēšana. Tāpat bieži tiek minēta mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana, kā arī pašu audzētu, savāktu vai radītu pārtikas produktu pārdošana, tostarp ogošana un sēņošana. Visbiežāk par šādiem papildus ienākumiem, nodokļu inspektori netiek informēti.

Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons atzīst: “Tā forma ir atkarīga no tā, kādu tieši cilvēks izvēlas to nodarbošanos, ja tā ir vienreizēja, kaut kādas lietas realizācija, tad tas ir viens stāsts, savukārt, ja tā ir sistemātiska darbība, tad, protams, būtu VID jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokļi jāmaksā.”

Nereti šāda papildu ienākumu gūšana pārvēršas par biznesu. Ketrina Ozola, kura ikdienā strādā poligrāfijas jomā, pirms gada sāka veidot vasaras tetovējumus un ķermeņa rotājumus. Tas viņai deva nelielus papildienākumus, taču tagad šī nodarbošanās sniedz 30% darba algas un gandarījumu.

“Idejas vārdā – tas sniedz gandarījumu, lielāka motivācija ir mācīties, izmēģināt kaut ko jaunu, realizēt lietas ko nevar izdarīt patstāvīgā darbā un ja nāk peļņa ir liels prieks,” teic Ketrina.

Katrs trešais šādā veidā piepelnoties, mēnesī gūst līdz 50 eiro lielus ienākumus. Taču vismaz 10% aptaujāto atzīst, ka mēnesī šādā veidā guvuši papildu peļņu 200 līdz 400 eiro apmērā.

Video

0 Komentāru