Iedzīvotāji aicina nepieļaut Jūgendstila pērles izpostīšanu

0 Komentāru
Iedzīvotāji aicina nepieļaut Jūgendstila pērles izpostīšanu

Pamatīgs skandāls Rīgas klusajā centrā izcēlies par ieceri kāda Alberta ielas namā izbūvēt liftu. Jautājums par šo ieceri nesen nonāca pat līdz Saeimas komisijai. Daļa mājas iedzīvotāju, kas liftu nevēlas, kultūras mantojuma sargiem un Rīgas būvvaldei pārmet bezdarbību un neatļautas būvatļaujas izsniegšanu.

Attiecīgā ēka Alberta ielā 9, līdzās citiem šīs ielas namiem, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Taču patlaban piemineklis ir apdraudēts. Nevis pati 1901. gadā celtā ēka, bet gan tās kāpņutelpa. Šo kāpņutelpu veidojis viens no 20. gadsimta Latvijas izcilākajiem arhitektiem Eižens Laube. Joprojām ir saglabājušās oriģinālās tā laika metāla kaluma trepju margas, flīzes, nesen atklāti arī sienu zīmējumi. Taču daļu no šī visa varētu iznīcināt plāns par lifta izveidi.

Pret būvdarbiem jau ilgstoši cīnās daļa mājas iedzīvotāju. Brigita Siliņa, kura šajā namā dzīvo jau kopš 90.gadiem saka, lifts iznīcinās kāpņutelpas interjeru, kas pārdzīvojis divus pasaules karus.

“Tas, ka tiek plānots sazāģēt visas margas piecu stāvu garumā, ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, tas būs noziegums vai nebūs? Es personīgi domāju, ka tas būs noziegums pret Latvijas kultūras vēsturi,” uzskata Siliņa.

Būvatļauja liftam šajā ēkā izsniegta pirms 11 gadiem. Taču ēkas dzīvokļu biedrība, nomainoties tās valdei, vēlāk no ieceres atteicās, to pamatojot ar mājas tehnisko stāvokli un kultūras pieminekļa statusu.

Tagad, projekts atkal “uzpeldējis” un nu jau pirms tam atceltā būvatļauja, klusām pārreģistrēta uz citu personu. Tai gan biedrība nav devusi pilnvarojumu ar projektu rīkoties, turklāt lifta izbūvei, atbilstoši likumam, jābūt visus iedzīvotāju atbalstam.

“Tā tas arī turpinās. Tā ir trīs reizes jau tagad pārreģistrēta uz dažādām personām. Un joprojām būvvalde nav ievērojusi likumā rakstīto, ka pie šādām pārbūvēm ir jābūt visai 100% kopīpašnieku piekrišanai,” skaidro mājas iedzīvotāja.

“Izbūvējot liftu, mainās kopīpašumu domājamo daļu skaits. Tātad, tas skar katra īpašumā esošās domājās daļas. Mūsuprāt, ir maldināta būvvalde. Tā kā tas ir kopīpašums, ar to vajag rīkoties ar 100% īpašnieku balsojumu, tātad visiem ir jāpiekrīt, ka kopīpašumā, proti, kāpņutelpā, tiek izbūvēts lifts,” sacīja zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.

Būvvalde līdz šim paudusi, ka būvatļauja izsniegta 14.gada projektam, tādēļ pārkāpumus nesaskata. Tāpat līdz šim šķēršļus lifta izbūvei nav likusi Nacionālā kultūras pieminekļu mantojuma pārvalde, kurai par vēsturisko mantojumu ir jārūpējas.

“Iedzīvotāji paši to gribēja. Tātad pārvaldes eksperti izvērtēja. Saprata, ka iegūstamais labums ir samērojams ar tām izmaiņām, kas jāizdara interjeram. Un tāpēc šis projekts tika saskaņots..Ja aizliedz liftu vienā vēsturiskā mājā, tad šie lifti ir jāaizleidz visās vēsturiskās mājās, bet tas ir absurds, jo kultūras mantojumam jābūt dzīvam, apdzīvojamam,”  pauda Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Elvita Ruka.

Iedzīvotāji tam piekrīt, taču uzskata, ka lifta izbūve iespējama arī nebojājot arhitektūru – to var izvietot ārpusē, mājas pagalmā.

“Mēs jau neesam pret liftu, tikai pret to, ka valsts kultūras piemineklis tiek sabojāts,” tā Siliņa.

Lifta projekta virzītājs ir kāds Itālijas pilsonis, kuram nama bēniņos pieder dzīvoklis. TV3 ziņas gan noskaidroja, ka lifta izbūvē, iespējams, savas intereses ir arī kādai Rīgas domei un agrāk brīvostai pietuvinātai personai.

0 Komentāru